Prieks ir izstarot un izdalīt. Izdalīt to, kas mums pieder, vienalga, vai tā būtu maize vai māja, doma vai sapnis, un zināt, ka ir kāds, kas to saņem. Visasākās sāpes jūt nevis tas, kam nav ko dot, bet tas, kas, savu sirdi paņēmis rokā, iziet ļaužu drūzmā, un neviena roka neizstiepjas viņa dāvanai pretī.


Man saka, ka es glaudot nepareizi – pret spalvu. Nav tiesa. Pagrieziet kaķi pretējā virzienā!


Trīs garīgie likumi:
1) Ir Dievs;
2) Tu tas neesi;
3) Samierinies ar to.


Kapa pieminekļa jēga: “Piedod, ka dzīves laikā mēs tev nedevām maizi, toties pēc nāves tev dāvinām akmeni”.


Labākais vairogs pret grēku ir pazemība. Sliktā ziņa: pazemību vislabāk attīsta sāpīga pieredze.


Gluži kā Jēzus tika kārdināts, lai uzvarētu grēku, tāpat Viņš tika nodots nāvei, lai uzvarētu nāvi. Gan būdams kārdināts, gan krustā sists, Kristus pilnībā satriec savu pretinieku, spējot izvairīties arī no tām lamatām, kurās iekrita Ādams; patiesībā Kristus spēks sarauj šos ienaidnieka valgus un atņem šīm važām spēju saistīt cilvēku. Miesā nākušais ir Cilvēks, un, pateicoties Viņa dzīvošanai un brīvībai, dzīvo un brīvs ir arī cilvēks. Cilvēks ir ticis radīts, lai dzīvotu, nevis, lai mirtu, un viņš sasniedz šo sava cilvēciskuma mērķi Jēzus augšāmcelšanās faktā. Augšāmcelšanās nav kāds pārdabisks pielikums patiesi cilvēciskajam, bet gan radības nesamaitātā dzīve, kas tādēļ spēj izrauties no nedabiskās pasaules, kurā valda nāve. Jēzus ceļš uz radības dzīves uzvaru veda caur krustā sišanu. Kristum bija jānonāk cilvēka miesā un tad – nesot sevī dzīvu cilvēku – jāsalauž visas barjeras un jāsatriec viss, kas mēģina cilvēkam atņemt dzīvību.


Vispirms lūgsim Dievu! Esmu piedzīvojis lielu vecumu, bet, jo ilgāk es dzīvoju, jo skaidrāk redzu, ka visas cilvēces likteni vada Dievs.
Ja zvirbulis nevar nokrist no jumta bez Viņa ziņas, kā tad tāda valsts varētu kļūt stipra bez Viņa palīdzības?


Kristīgā brālība nav ideāls, kas mums jāīsteno, bet gan Dieva radīta realitāte Kristū, realitāte, kurā drīkstam piedalīties. Jo skaidrāk atzīsim, ka mūsu kopības pamats un spēks, un apsolījums ir vienīgi Jēzū Kristū, jo lielāka būs mūsu paļāvība mācīties par to domāt, lūgt un cerēt.


Nevienai svecei, kuru aizdedzis Dievs, nav paredzēts degt vienai.


Lai rīkotos taisnīgi, jāzina pavisam maz, bet, lai pamatoti rīkotos netaisnīgi, ir pamatīgi jāizpēta tiesības.