Gluži kā Jēzus tika kārdināts, lai uzvarētu grēku, tāpat Viņš tika nodots nāvei, lai uzvarētu nāvi. Gan būdams kārdināts, gan krustā sists, Kristus pilnībā satriec savu pretinieku, spējot izvairīties arī no tām lamatām, kurās iekrita Ādams; patiesībā Kristus spēks sarauj šos ienaidnieka valgus un atņem šīm važām spēju saistīt cilvēku. Miesā nākušais ir Cilvēks, un, pateicoties Viņa dzīvošanai un brīvībai, dzīvo un brīvs ir arī cilvēks. Cilvēks ir ticis radīts, lai dzīvotu, nevis, lai mirtu, un viņš sasniedz šo sava cilvēciskuma mērķi Jēzus augšāmcelšanās faktā. Augšāmcelšanās nav kāds pārdabisks pielikums patiesi cilvēciskajam, bet gan radības nesamaitātā dzīve, kas tādēļ spēj izrauties no nedabiskās pasaules, kurā valda nāve. Jēzus ceļš uz radības dzīves uzvaru veda caur krustā sišanu. Kristum bija jānonāk cilvēka miesā un tad – nesot sevī dzīvu cilvēku – jāsalauž visas barjeras un jāsatriec viss, kas mēģina cilvēkam atņemt dzīvību.
DIEVKALPOJUMU LAIKI:
svētdienās 9:30 un 11:30