Kad 19. gadsimta vidū pamazām izdzisa brāļu draudžu svētīgais iespaids un liela daļa latviešu sāka pāriet pareizticibā, Kurzemē dzima jauna ticība – baptisti. Pirmos baptistus tā arī sauca – jaunticībnieki. Tie bija ļaudis ar brāļu draudžu vai luterāņu ticības pieredzi, kas nopietni sāka studēt Bībeli, nožēloja grēkus un pēc apzinātas izšķiršanās ticēt Kristum, kristījās kā ticīgi. Bībelē vārds ‘kristība’ grieķu valodā skan ‘baptizo‘, un no šī vārda tad arī cēlies nosaukums ‘baptisti’.

Rīgas Mateja draudze
 ir viena no pašreiz Latvijā esošajām 83 Latvijas Baptistu draudžu savienības draudzēm. Mateja draudze tika dibināta 1867. gadā. Iesākumā tā saucās par Rīgas Sākuma Draudzi, vēlāk vēl arī par Rīgas Latviešu Sākuma Draudzi.

1897. gadā pēc astoņām dažādām dievkalpojumu noturēšanas vietām, draudze par 3000 zelta rubļiem nopirka zemi Matīsa ielā. 1902. gadā pēc arhitekta H.Melbarta projekta draudze uzbuvēja savu patreizējo dievnamu. Celtniecība kopā izmaksāja 40,000 cara rubļu (1 cara rublis = 7 Ls).

Mateja draudzē aizsākās vairākas jaunas un tolaik nepierastas kristīgas kalpošanas nozares: jauniešu pulciņš, draudzes koris (1888), māsu pulciņš un tolaik pavisam jauna kustība – svētdienskola bērniem.

1907. gadā draudze atvēra pirmmācības skolu, kas darbojās līdz 1914. gadam. 1908. gadā blakus dievnamam tika nopirkta papildus zeme un arhitekts E.Laube uzzīmēja projektu skolai, taču divi pasaules kari neļāva šai iecerei īstenoties.

Padomju okupācijas gados, pateicoties draudzes vadības nelokāmai nostājai, draudze saglabāja savu dievnamu, kuru bija nolemts atdot blakusesošajam maizes kombinātam kā klubu. Pateicoties ilggadējā draudzes kora vadītāja Jāņa Ezeriņa spējām uzrunāt un iesaistīt kalpošanā jauniešus, padomju laikā Mateja draudze bija viena no aktīvākajām Rīgā un Latvijā. 1970-to gadu vidū Mateja draudzes korī dziedāja pāri par 100 koristu. Kaut arī tika aizliegtas jebkādas kristīgas aktivitātes, draudzē darbojās pagrīdes svētdienskola, norisinājās jauniešu darbs un māsu žēlsirdības kalpošana.

Mateja draudzes dievnams padomju gados bija arī patvērums Rīgas Āgenskalna draudzei (1961-1992), kā arī Latvijas baptistu draudžu bīskapa kancelejai (1953-1992).

1992. gadā – tikai gadu pēc Latvijas neatka­rības atgūšanas draudze uzsāka drosmīgu projektu – kristīga centra celtniecību. Būves finansēšanai tika ņemts kredīts bankā un uzsākta ziedojumu vākšanas akcija „Gadsimta koks”. Celtniecības kopējās izmaksas pārsniedza 350,000 latu. Būvdarbus vadīja Kārlis Dreimanis. 1997. gadā jaunajā dievnama piebūvē darbu sāka kristīgs bērnu un jauniešu centrs „Matejs”, kļūstot par mājvietu pirmsskolai, bēbīšu skolai un visdažādākajām draudzes aktivitātēm.

Atjaunojot ziedojumu vākšanas akciju “Gadsimta koks”, 2007. gada vasarā tika veikts dievnama Lielās zāles kapitālais remonts, kura laikā dievkalpojumi notika Latvijas Baptistu draužu Savienības namā Lāčplēša ielā.Šodien, kad Mateja draudze ir šķērsojusi jau divus gadsimtu sliekšņus, tā ir tā pati ar vēsturi bagātā, laikmetu maiņās rūdītā, taču tajā pat laikā – ļoti daudziem pavisam jauna draudze. Tā ir vieta, kas ir daudz vairāk kā tikai adrese uz Matīsa ielas. Jo šeit simtiem cilvēku ir sastapuši Dievu, iepazinuši jaunus draugus un joprojām gūst spēkus aizraujošam dzīves turpinājumam.

 

Mateja draudzes garīdznieki: Jānis Zirnieks (1867-1871), Jēkabs Rumbergs (1876-1883), Ernests Vasmanis (1884-1890), Jānis Erungs (1888-1889), Jānis Lithens (1889-1892), Mārtiņš Everts (1890-1894), Jānis A. Freijs (1892-1893), Kārlis Rušēvics (1893-1899), Jānis Iņķis (1899-1922), Jānis Kurcītis (1922-1932), Augusts Krauze (1932-1945), Hugo Mednis (1945-1948), Andrejs Rēdlihs (1949-1952), Konstantīns Šmits (1953-1964), Fricis Hūns (1953-1959), Arvīds Vasks (1964-1987), Ainars Baštiks (no 1987), Pēteris Sproģis (1996-2006), Kaspars Šterns (2004-2007), Pēteris Eisāns (2007-2014), Miroslavs Tumanovskis (2009-2016), Andis Miezītis (2010-2016), Ainars Purmalis (no 2015), Edgars Deksnis (no 2016).