Nekad nepārstāj mīlēt kādu cilvēku un nekad neatmet cerības par viņu, jo pat Pazudušais dēls, kurš bija kritis tik zemu, cik vien iespējams, tika izglābts.


Bībele ir pārpilna ar brīnumainiem apsolījumiem. Taču šie apsolījumi paliks bez nekāda seguma, kamēr mēs tos nepārvērtīsim lūgšanā.


Nejautā pasaulei, kādu viņa VĒLAS tevi redzēt. Esi tāds kristietis,
kādu pasaulei NEPIECIEŠAMS redzēt.


Labs skolotājs savus skolniekus pārbauda tikai par to vielu, kas jau ir tikusi mācīta. Ja tu šobrīd ej cauri kādiem pārbaudījumiem, tad zini, ka Dievs jau tev ir devis visu nepieciešamo informāciju, lai tu šo eksāmenu izturētu. Dievs patiešām vēlas, lai tu šo pārbaudījumu nokārtotu, jo savādāk Viņš nevar tevi pārcelt nākamajā klasē – nākamajā garīgā brieduma pakāpē.


Putniem trūkst ticības. Viņi aizlido līdzko es ieeju dārzā – kaut arī man nav nekāda ļauna nodoma pret viņiem. Tāpat mums pietrūkst ticība un paļāvība uz Dievu.


Cilvēki griežas pie Dieva galvenokārt tikai tad, kad viņu “pamati sāk šūpoties”. Un tad viņi atklāj, ka patiesībā tas ir Dievs, kas šos pamatus šūpo.


Iedomājies, ka tu nekad nebūtu dzirdējis evaņģēliju (Labo vēsti par Kristu). Kāda būtu tava dzīve? Ko tu tagad darītu? Kas būtu tavi draugi? Tas taču tevi dara pateicīgu par tka esi dzirdējis, vai ne?


Manā grāmatu plauktā ir vairāki desmiti grāmatu par pareizu laika izlietošanu, par līdzsvara atrašanu un tamlīdzīgām tēmām. Vairums no šīm grāmatām nepiemin Dievu, un es nezinu pat vienu pašu no šīm grāmatām, kurā būtu teikts, ka Jēzus nosauktais “pirmais un vislielākais bauslis” (Mt. 22:37) varētu kaut kādā veidā attiekties arī uz ļaudīm, kas izmisīgi cenšas nenoslīgt pienākumos, kurus tiem uzliek mājas, skola un darbavieta. Tas gan ir tiesa, ka cilvēki šodien ir ieintere–sēti garīgumā, tomēr visas šīs grāmatas par eņģeļiem, dvēseles kopšanu un harmoniju nesaka ne vārda par tka vienīgi “mīlot Dievu no visas savas sirds un dvēseles, un prāta” mēs atgūstam kontroli pār mūsu pārlieku saspringtajām un pastāvīgā laika badā esošajām dzīvēm.


Ir kāda aka, kuras nosaukums ir ‘Piedošana’. No tās mēs smeļam ūdeni,
ar kuru mazgāt citu kājas.


Cilvēks katru dienu sev sakārto matus, bet kāpēc arī ne sirdi?