Pasaule ir pilna ar dažāda veida vilšanos – sabrukušiem sapņiem, izjukušām attiecībām, nepiepildītiem solījumiem. Kā gan lai mēs šādā pasaulē nekļūstam piepildīti ar rūgtuma un aizvainojuma garu!? Man nav zināms neviens cits labāks līdzeklis, kā atgriešanās pie Dieva, kurš ir pilnīgi uzticams un nemainīgs.


Nav iespējams sākt dzīvot kristīgu dzīvi vai sākt iepazīt patiesu garīgumu, kamēr cilvēks nav kļuvis par kristieti. Un vienīgais veids, kā kļūt par kristieti, ir nevis mēģināt dzīvot kristīgu dzīvi vai gaidīt uz kādu reliģisku piedzīvojumu, bet gan pieņemt Kristu kā savu Glābēju. Neatkarīgi no tā, cik izglītoti, intelektuāli un sarežģīti, vai arī cik vienkārši mēs nebūtu, mums visiem ir tikai viens veids kā kļūt par kristiešiem. Tāpakā ir viens un tas pats veids, ar kādu pasaulē ienāk karaļi un ar kādu piedzimst nabagi, tāpat visintelektuālākajam cilvēkam ir jākļūst par kristieti tieši tādā pat veidā, kā visvientiesīgākajai personai. Tas attiecas uz visiem cilvēkiem, visās vietās un valstīs, visos laikos un laikmetos. Izņēmumu nav. Jēzus ir teicis pavisam skaidri: “Neviens nenāk pie Tēva, kā vien caur mani”.


Lūgšana ir galvenais un visnozīmīgākais instruments, caur kuru Dievs mūs pārveido. Ja nevēlēsimies mainīties, mēs atmetīsim lūgšanu un tā vairs nebūs mūsu dzīves pamanāma sastāvdaļa.


PANĀKUMI ir kā mirdzoša pilsēta, kā zelta lāde varavīksnes galā. Mēs par tiem sapņojam jau kopš bērnu dienām, mēs dzenamies tiem pakaļ visu savu pieaugušo dzīvi, un mēs vecumdienās ciešam no melanholijas, ja neesam panākumus sasnieguši.
Panākumi ir mūsu laimes vieta. Tikai doma vien par tka mēs varētu neaizsniegt šo mirdzošo varavīksnes galu, liek mums slimot ar kuņģa čūlu, piedzīvot sirdslēkmes un nervu darbības traucējumus.
Tad, kad mūsu rokas ir pārāk īsas un mūsu satvēriens pārāk nespēcīgs lai satvertu tpēc kā kārojam, dzīve šķiet bezjēdzīga un mēs jūtamies emocionāli miruši.
Un tādēļ, kā NEVEIKSMI uzskatām par nepiedodamu grēku, mēs labprāt esam gatavi attaisnot arī neētisku rīcību – gan sevī, gan citos – ja vien šī rīcība ļauj iegūt tos veiksmes simbolus, kurus mēs pielūdzam.


Lai es aizstāvētu Bībeli!? Priekš kam? Tikpat labi es varētu mēģināt aizstāvēt tīģeri vai lauvu. Man tikai jāizlaiž Bībeli brīvībā un tā pati sevi aizstāvēs.


Skeptiķi mēdz apgalvoka atbildētas lūgšanas nav nekas vairāk kā nejaušība vai sagadīšanās. Bet tas patiešām ir apbrīnojami, cik gan daudz nejaušību nenotiek, līdzko mēs sākam lūgt.


Vismazākais labais darbs ir labāks par vislielāko labo nodomu.


Ja tu esi kristietis, tad labāk sāc runājo cilvēki neizmantos šo lielisko un vienreizējo glābšanas akciju, ja tu klusēsi. Ja tu neesi kristietis, tad labāk skrien pie Jēzus jau šodien, jo Viņš tev piedāvā piedošanu, bet pulkstenis nestāv uz vietas.


Mēs nespējam nekļūt līdzīgi tam, ko mēs mīlam.


Tam, ko tu dari savā ikdienā, vajadzētu dot tavai dzīvei jēgu.
Ja tas tā nav, tad kādēļ gan tu to dari?