Kristietis bez baznīcas ir kā futbolists bez komandas.


Dzīvē būs grūtības un pārbaudījumi, bet tieši tajos mēs Dievu ieraudzīsim vistuvāk.


Gudra dzīvošana ir nepaļauties uz savu prātu, bet censties saprast un paklausīt Dieva prātam.


Ja es turēšos blakus Jēzum, ja es stāvēšu Viņa žēlastībā, ja es pieņemšu Viņa upuri, Viņa izlietās asinis pār mani, tad es vienmēr būšu drošībā!


Vislielākā liecība par to, ka Jēzus vēl joprojām ir dzīvs, spēcīgs un varens ir Tava izmainītā dzīve.


Necīnīsimies par cilvēku svētībām. Cīnīsimies par Dieva svētību. Nevis cilvēka “Es Tevi pieņemu”, bet Dieva “Es Tevi pieņemu”. Nevis cilvēka – “Es Tevi novērtētu”, bet Dieva “Es Tevi novērtēju”. Nevis cilvēka “es Tev došu to, ko tev vajag, bet Dieva “Es Tev došu to, ko tev vajag.”


Mums šodien ir vajadzīgi drosmīgi vīri un sievas, kuri uzdrīkstas doties pie tiem, kuri ir nepareizi un neērti, pie tiem, kuri ir sāpināti, salauzti vai nešķīsti, lai norādītu viņiem ceļu pie Jēzus.


Kad cilvēks pazaudē bijību Dieva priekšā, tad ir liels kārdinājums pašam ieņemt Dieva vietu.


Panākumi nav dievs, tie nespēj sniegt dzīves piepildījumu, to var dot tikai dzīvais Dievs.


Atklāj Dieva aicinājumu – redzot to nejēdzību, kas notiek pasaulē un saprotot, ka daudz vairāk par to sāp pašam Dievam.