Ir divas lietas, par kurām cilvēkam nekad nevajadzētu dusmoties: par tām, kuras viņš var izmainīt un tām, kuras viņš nevar izmainīt.


Mēs daudz mazāk uztrauktos, ko citi par mums domā, ja mēs zinātu, cik reti viņi to dara.


Ja tu esi aizgājis nepareizi, tad, ejot tālāk tu nenonāksi uz pareizā ceļa. Tev ir jāatgriežas un jādodas atpakaļ, lai atgrieztos uz pareizā ceļa.


Dažreiz Dievs neatrisina problēmu uzreiz vai nemaina situāciju uzreiz, jo Viņš vēlas mainīt tavu sirdi.


Dievs strādā pēc Sava grafika un laika, lai sniegtu vislabāko. Tas bieži var ievērojami atšķirties no mūsu pulksteņa un plāniem, bet Viņa laiks un plāni ir daudz uzticamāki un labāki nekā mūsējie.


Kad vilciens brauc cauri tunelim un ir pilnīgi tumšs, tu taču nemet prom biļeti un nelec no tā ārā, bet uzticies, ka vilciena vadītājs izvedīs Tevi no tuneļa.


Ticības paradokss ir tas, ka tad, kad atdodam savu dzīvi Kristum, mēs iegūstam īstu brīvību. Un tās auglis un pierādījums ir ilgstoša un dziļa laime.


Notici Dieva tūlītējai piedošanai. Cik ilgs laiks tev ir nepieciešams, lai piedotu savam bērnam? Piedodot, laiks netiek ņemts vērā. Novēršanās, kas ilgusi veselu mūžu, var tikt piedota vienā acumirklī.


Tāpat, kā akls cilvēks nav derīgs tam, lai šautu ar loku, tāpat arī māceklis, kas ir apmāts ar pretrunu meklēšanu, beigu beigās neatradīs neko citu kā pazušanu.


Nevienā vietā Bībelē pasaule nav aicināta “nākt uz baznīcu”. Taču baznīcas uzdevums ir skaidrs: tai ir jādodas pie pasaules.