Abortus atbalsta tikai tie cilvēki, kuri paši ir piedzimuši.


Jēzus dievišķumam ir pierādījumi – pamatoti, spēcīgi, plaši,
vēsturiski pierādījumi; pierādījumi, kurus godīgs cilvēks var
pieņemt, neizdarot intelektuālu pašnāvību.


Dusmas nekad nav bez iemesla, bet reti kad šis iemesls ir pietiekami liels.


Ar patiesu gudrību un zināšanām apveltītais Dr. Čārlzs Eliots visu savu dzīvi bija cītīgs Bībeles lasītājs un students. Savā 77. gadā, īsi pirms nāves, viņš trīs nedēļu laikā izlasīja Veco Derību. Meita viņam jautāja, ko viņš lasa. “Jaunākās ziņas”, Eliots atbildēja.


Kristiešiem jāizskatās vairāk izglābtiem, ja tie vēlas, lai pasaule ticētu Glābējam.


Laipnība ir atgriezusi vairāk grēcinieku nekā dedzīgums, daiļrunība vai zināšanas.


Mēs neko vairs nevaram darīt – mēs dažkārt sakām – mēs varam tikai lūgt. Lūgšana mūsuprāt ir ļoti nedroša alternatīva. Tikmēr, kamēr mēs paši varam cīnīties un rosīties, pielikt paši savu roku, tikmēr mums ir cerība; bet, ja mums jāpaļaujas vienīgi uz Dievu – ak, tad gan stāvoklim jābūt ļoti kritiskam!


Pasaule ir liela parādniece bēdām. Vairums Psalmu ir dzimuši tuksnesī. Vairums Pāvila vēstuļu tika uzrakstītas cietumā. Lielāko domātāju lielākās domas visas ir gājušas caur uguni. Lielie dzejnieki bēdās ir mācījušies to, ko dziesmā sludinājuši. Važās kaltais Džons Bunjans izdzīvoja alegoriju, kuru vēlāk pierakstīja, un mēs varam pateikties Bedfordas cietumam par “Svētceļnieka gājumu”. Smelies mierinājumu, bēdu piemeklētais kristieti! Kad Dievs gatavojas cilvēkus lietot brīnišķā veidā, Viņš vispirms tos ieliek ugunī.


Ateistisko doktrīnu amorālums ļoti bieži ir paslēpies aiz maznozīmīgiem personīgiem argumentiem. Mēs redzam, ka daudzi pārliecināti sekulāristi ir labi un likumam paklausīgi cilvēki; mēs redzam, ka viņi dedzīgi cīnās pret netaisnību un bieži vien velta savu dzīvi labiem darbiem. Tāpēc mēs nodomājam, ka “cilvēks, kurš dara tik daudz laba, taču nevar būt savos uzskatos maldīgs” – ka viņu filosofija tikpat labi der par pamatu dzīvei, kā kristietība. Tas, ko mēs neredzam, ir tas, ka patiesībā viņi nerīkojas saskaņā ar savu filosofiju. Viņi rīkojas saskaņā ar ieradumu, ar kādu sentimentu, ar pārmantotu kristīgu ētiku, kas viņiem ir kļuvusi pašsaprotama, bet kuras izcelsmes avotu un pamatu viņi ir noraidījuši. Viņu bērni mantos vēl mazāk no šī pamata.


Cilvēki tev stāsta faktus, bet Dievs tev saka patiesību.
Nekad neliec jautājuma zīmi tur, kur Dievs ir licis punktu.