Ateistisko doktrīnu amorālums ļoti bieži ir paslēpies aiz maznozīmīgiem personīgiem argumentiem. Mēs redzam, ka daudzi pārliecināti sekulāristi ir labi un likumam paklausīgi cilvēki; mēs redzam, ka viņi dedzīgi cīnās pret netaisnību un bieži vien velta savu dzīvi labiem darbiem. Tāpēc mēs nodomājam, ka “cilvēks, kurš dara tik daudz laba, taču nevar būt savos uzskatos maldīgs” – ka viņu filosofija tikpat labi der par pamatu dzīvei, kā kristietība. Tas, ko mēs neredzam, ir tas, ka patiesībā viņi nerīkojas saskaņā ar savu filosofiju. Viņi rīkojas saskaņā ar ieradumu, ar kādu sentimentu, ar pārmantotu kristīgu ētiku, kas viņiem ir kļuvusi pašsaprotama, bet kuras izcelsmes avotu un pamatu viņi ir noraidījuši. Viņu bērni mantos vēl mazāk no šī pamata.
DIEVKALPOJUMU LAIKI:
svētdienās 9:30 un 11:30