Sāc aust un Dievs dos pavedienu.


Lai gan visi cilvēki meklē laimi, knapi viens no simta to meklē Dievā.


Māci mums pacietību, ak Kungs, jo gaidīt bieži ir grūtāk nekā strādāt.


Dievs savas rūpes par cilvēkiem neapliecina ar dāvanu grozu, kas tiek nolaists no debesīm, bet gan caur rokām un sirdīm, kas Viņu mīl. Zēns, kuram nebija ne pārtikas, ne kurpju, reiz pareizi atbildēja kādai ļaunai kundzei, kura viņam jautāja – “Ja Dievs tevi mīlētu, vai tad viņš tev nesagādātu ēdienu un kurpes?”
Zēns atbildēja – “Dievs lika kādam cilvēkam to izdarīt, bet tas to aizmirsa.”


Mūsu Kungam tika uzlikts ērkšķu kronis.
Kādēļ tad mēs ceram sagaidīt rožu kroni?


Uzmanies no cilvēkiem, kas savu lūgumu pēc palīdzības balsta uz tavu derīgumu.
Ja par mērauklu uzskata derīgumu, Jēzus Kristus bija vislielākais neveiksminieks, kāds jebkad dzīvojis. Svētajam virzība un vadība nāk vienīgi no Dieva un nekādā ziņā no derīguma izpausmes.


Ja ir kāda lieta, kas mūsu Kungam sāp visvairāk, tad manuprāt tā ir nevis pasaules netaisnība, bet gan draudzes vienaldzība.


Jēzus saviem mācekļiem apsolīja trīs lietas – viņi būs pilnīgi bezbailīgi, viņi būs absurdā veidā laimīgi, un viņiem būs pastāvīgas nepatikšanas.


Ticība nedarbojas iespējamību sfērā.
Dievs nesaņem godu caur lietām, kas cilvēkam ir iespējamas.
Ticības sākas tur, kur cilvēka spēki beidzas.


Ja ieraugām skabargu sava brāļa acī, mums vispirms jāpārliecinās, vai mūsu pašu acī nav baļķis; iespējams, ka skabarga brāļa acī ir tikai atspulgs no baļķa, kas ir mūsu acī.