Ja es varētu teikt tikai vienu sprediķi, tas būtu sprediķis pret lepnību.

Ziemassvētki ir balstīti uz brīnišķīgu un tīši plānotu paradoksu: bezpajumtnieka piedzimšanai jātiek svinētai zem katra jumta.

Daba ir mūsu māsa, nevis mūsu māte.

Visneparastākā lieta pasaulē – parasts vīrs, parasta sieva un viņu parastie bērni.

Ir vēlmes, kuras nav vēlamas.

Būt pārliecinātam, ka tev ir taisnība – tas nav fanātisms. Fanātisms ir nespēja pieļaut domu, ka tu varētu būt kļūdījies.

Vairums mūsdienu brīvību ir balstītas bailēs. Mēs esam nevis pārāk drosmīgi, lai paciestu likumus, bet gan pārāk bailīgi, lai panestu atbildību.

Visi cilvēki slāpst pēc tā, ka varētu izsūdzēt savus noziegumus – vairāk nekā noguruši lopiņi slāpst pēc ūdens; bet protams, ka viņi nevēlas tos izsūdzēt tad, ja citi, kas ir paveikuši tādus pašus noziegumus, sēž blakus un smejas par viņiem.

Dieva mīklas dod vairāk piepildījuma nekā cilvēka atrisinājumi.

Ir cilvēki, kuri ienīsti kristietību un sauc savu naidu par visaptverošu mīlestību pret visām citām reliģijām.