No kapa tumsas, rīta agrumā, saulei lecot, tu esi atnācis pie saviem mācekļiem un esi tiem devis savu mieru. Nāc arī pie mums, mēs tevi lūdzam, un parādi savu uzvaru pār grēku un nāvi, lai kopā ar tevi mēs dzīvotu mūžīgās dzīvības cerībā un ieietu tavā godībā, kur tu dzīvo un valdi ar Tēvu Svētā Gara vienībā, Dievs no mūžības uz mūžību.


Elkdievība nozīmē ne tikai viltus dievu pieņemšanu, bet arī viltus velnu atzīšanu – baidot cilvēkus ar karu vai alkoholu, vai ar ekonomiskajiem likumiem tad, kad viņiem būtu jābaidās no garīgas samaitātības un gļēvuma.


Kungs, piedod mūsu klusēšanu, kad vajadzēja runāt. Piedod tukšos vārdus, kad vajadzēja rīkoties. Piedod, ka jaucam tavus vārdus ar savām gudrībām.
Piedod, ka no sirds kalpojam tikai tiem, kas mums patīkami. Piedod mūsu viduvējību, mūsu mīlestības un nesavtības trūkumu. Piedod mums mūsu parādus, kā arī mēs piedodam saviem parādniekiem, un māci mums piedot,
nekad nepazemojot tos, kam mēs piedodam.


Ne jau to mīl, kas ir skaists, bet tas ir skaists, ko mīl.


Es zinu, ka Dievs man neliks piedzīvot neko tādu, kas sniegtos pāri maniem spēkiem. Es tikai vēlos, kaut Viņš uz mani paļautos mazāk.


Dievs, dod man spēku, kas gaida uz Tevi klusumā un pacietībā. Dod man pazemību, kurā vienīgajā rodams miers, un atbrīvo mani no lepnības, kas ir vissmagākā no nastām. Piepildi visu manu sirdi un dvēseli ar mīlestības vienkāršību. Pārņem visu manu dzīvi ar vienīgo domu un vienīgo vēlēšanos – mīlēt, lai es spēju mīlēt nevis nopelna dēļ, nevis pilnības dēļ, nevis tikumu dēļ, nevis svētuma dēļ, bet tikai Tevis paša dēļ. Jo ir tikai viens, kas var sniegt piepildījumu mīlestībai, un to atalgot – Tu pats.


Kungs Dievs, es nezinu, ko man vajadzētu lūgt no tevis – vienīgi tu zini, kas man ir vajadzīgs. Tu mani mīli vairāk, nekā es pats protu sevi mīlēt. Es nelūdzu ne krustu, ne mierinājumu, es tikai nolieku sevi tavā priekšā un atveru tev savu sirdi. Uzlūko manas vajadzības, kuras es pats nezinu, uzlūko un dari pēc savas lielās žēlsirdības. Pazemini vai pacel mani, vienalga, es mīlu visus tavus nodomus, kaut arī tos nepazīstu. Es esmu kluss, es piedāvāju pats sevi par upuri, es padodos tev un negribu, ka man būtu cita vēlēšanās, kā tikai pildīt tavu gribu.


Jo kas tad tauta ir? Tā ir noslēgtas debesis, kur zvaigžņu vietā mirdz un laistās ģimenes, kas visas griežas ap māju, no kuras tās cēlušās.


Saknes pazemē neprasa atalgojumu par to, ka tās padara zarus auglīgus.


Ja mūziķis aiz bezmiega rada skaistus darbus, tad tas ir skaists bezmiegs.