Ateists nevar atrast Dievu tā paša iemesla dēļ,
kādēļ zaglis nevar atrast policistu.


Bez Dieva dzīvei nav mērķa, un bez mērķa dzīvei nav jēgas. Bet, ja dzīvei nav jēgas, tad tai nav arī nozīmes un cerības. … Lielākā traģēdija ir nevis nāve, bet dzīve bez mērķa.


Pielāgošanās laikmetam. Neitralitāte. Tā ir veca dziesma, kas ieskanas arvien biežāk. Vai tad tu domā, ka ticību var tā vienkārši atstāt aiz universitātes, kluba, kādas iestādes vai parlamenta durvīm kā mēteli priekštelpā?


Ak, Kungs, dzīvības un nāves Valdnieks, kas uzturi mani savā spēkā un žēlastībā, noskaties uz mani ar laipnību. Piedod man, ka līdz šim tik bieži esmu aizmirsis pienākumus, kurus Tu man esi uzticējis, un ļāvis aiziet dienām un stundām, par kurām man jāuzņemas atbildība. Atgādini man, ak, Dievs, ka katra diena ir Tava dāvana, kas jāizlieto saskaņā ar Tavām pavēlēm. Piedod manu nolaidību pēc savas lielās žēlastības un palīdzi man to laiku, kuru Tu man vēl piešķirsi, izlietot, uzticīgi sekojot Tavām pavēlēm caur Jēzu Kristu. Āmen.


Daudziem cilvēkiem lūgšana ir kā zibens novedējs, kas pacelts uz augšu, lai Dievs to redz un nenovēršas no viņiem. Šāda lūgšana ir dibināta uz bailēm. Cilvēki domā, ka lūgšanu skaitīšana ir drošības līdzeklis un labāk to lietot. Cik bēdīgi šeit pārprasta lūgšana! Lūgšana nav “labs darbs”, par kuru tiek piešķirtas svētības, tāpat kā cilvēki pie letes pērk un pārdod. Mūsu dievbijīgās paražas ir tikpat nespēcīgas kā tibetiešu lūgšanas ritenis, ja to pamatā nav apzinīga draudzība ar mūsu Tēvu, kurš gādā par mums visiem.


Tāpat, kā akls cilvēks nav derīgs tam, lai šautu ar loku, tāpat arī māceklis, kas ir apmāts ar pretrunu meklēšanu, beigu beigās neatradīs neko citu kā pazušanu.


Paštaisnie nekad neatvainojas.


Šodien ir rītdiena, par kuru tu raizējies vakar. Raizes neatbrīvo tavu rītdienu no problēmām, tās tikai atņem spēku tavai šodienai.


Ak, Kungs, liec man sajust to žēlastību, kas ir visur ap mani. Lai es neizturos nolaidīgi pret ikdienas notikumiem. Palīdzi man saskatīt Tavu labvēlību pie manas dienišķās maizes un palīdzi, ka labklājība manā mājas dzīvē virzītu manas domas pie Tava žēlastības troņa!


Augšām celtā Jēzus pārsteidzošā klātbūtne rada cilvēkā gaismas pavardu. Uguns turpina degt, pat ja visu apņem tumsa, tā kvēlo kā ogle zem pelniem. Reizēm tu sev saki: uguns manī izdzisīs. Bet ne jau tu to iededzi. Ne jau tava ticība rada Dievu, tāpat arī tavas šaubas neliks Dievam pazust nebūtībā.