Vai tu apzinies ļaunumu, kādu tu vari nodarīt, metot akmeņus ar aizsietām acīm? Un vai tu apzinies ļaunumu, kādu tu vari nodarīt, mētājoties ar frāzēm, kad tavas acis ir aizplīvurojusi vieglprātība vai naids?

Tu raudi? Nekautrējies! Raudi! Jā, vīrieši arī raud, būdami vienatnē un Dieva priekšā. Ķēniņš Dāvids saka: “Ar asarām naktī es slacinu savu gultu.” Ar šīm asarām, karstām un vīrišķīgām, tu varēsi attīrīt savu pagātni un apgarot savu pašreizējo dzīvi.

Tu man jautā: “Kam šis koka krusts?” Atbildei es citēju rindas no kādas vēstules: “Kad paceļu acis no mikroskopa, mans skatiens sastopas ar krustu – melnu un tukšu. Šis krusts bez Krustā Sistā ir simbols, kura jēgu daudzi neizprot. Un es, nogurumā gatavs pārtraukt ikdienas darbu, tam pievēršos no jauna un turpinu strādāt, jo šis vientuļais krusts, liekas, aicina kādu, … Read More

“Mans entuziasms ir pagaisis,” tu saki. Ir jāstrādā nevis entuziasma, bet Mīlestības mudinātam, apzinoties savu pienākumu. Tas prasa lielu pašaizliedzību.

Esi konkrēts! Lai tavi nodomi nav kā brīnumsvecītes, kas padzirksteļo kādu brīdi, lai vēlāk aiz sevis kā rūgtu īstenību atstātu nomelnējušu un nekam nederīgu stieples gabalu, kuru nevērīgi izsviež ārā.

Pielāgošanās laikmetam. Neitralitāte. Tā ir veca dziesma, kas ieskanas arvien biežāk. Vai tad tu domā, ka ticību var tā vienkārši atstāt aiz universitātes, kluba, kādas iestādes vai parlamenta durvīm kā mēteli priekštelpā?

Skumjas, depresija. Saprotu. Tu atkāpies, pakriti, un izcēlās putekļu mākonis, kas apņēma tevi. Bet nevajag ieslīgt grūtsirdībā! Vējš jau ir izkliedējis šo putekļu mākoni un aiznesis to projām. Sargies no tādām skumjām, kuras var kalpot par tavas lepnības aizsegu. Vai tad tu nezināji, ka esi grēcīgs, nepilnīgs?

Tevi sāpina tas, ka tev neizteica pateicību. Tu apvainojies. Bet atbildi man uz diviem jautājumiem: Vai vienmēr esi pateicīgs Kristum? Vai vari izdarīt ko labu, necerot saņemt pateicību šeit, virs zemes?

Centies tūlīt pat piedot tiem, kuri tev dara pāri, jo, lai cik lieli būtu apvainojumi un pāridarījumi, Dievs tev ir piedevis nesalīdzināmi vairāk.

Nepateikts dzēlīgs joks, ass vārds, kas noklusēts, laipns smaids tam, kurš tevi traucē, klusējot uzņemts nepelnīts apvainojums, labvēlīga attieksme pret uzbāzīgiem, netaktiskiem sarunu biedriem, traucējošu un kaitinošu sīkumu neievērošana ikdienā… Tas viss, pastāvīgi praktizēts, ir pamatīga sevis pārvarēšana – pašaizliedzība. Nesaki: “Šis cilvēks mani kaitina.” Domā: “Šis cilvēks palīdz man kļūt svētākam.”