Dieva mīlestība Jēzū Kristū ir tāda, ka Viņš spēj paņemt visnederīgāko cilvēku – nederīgu izturēt, nederīgu cīnīties, nederīgu pārvarēt morālas dabas šķēršļus – un darīt viņu nevis tikai derīgu izturēt un cīnīties, bet derīgu nostāties pretī vislielākajiem morālas dabas šķēršļiem un visspēcīgākajai sātana varai un iznākt no cīņas vairāk nekā uzvarētājam.


Dieva mīlestība Jēzū Kristū ir tāda, ka Viņš spēj paņemt visnederīgāko cilvēku – nederīgu izturēt, nederīgu cīnīties, nederīgu pārvarēt morālas dabas šķēršļus – un darīt viņu nevis tikai derīgu izturēt un cīnīties, bet derīgu nostāties pretī vislielākajiem morālas dabas šķēršļiem un visspēcīgākajai sātana varai un iznākt no cīņas vairāk nekā uzvarētājam.


Dievs, Tu mums esi devis tik daudz … Dod mums vēl vienu
lietu – pateicīgas sirdis.


Svētajā zemē ir divas jūras. Slavenā Galilejas jūra saņem svaigu ūdeni no netālā strauta, izmanto to, lai uzturētu dažādus ūdensaugus, un tad nodod to tālāk Jordānas upei. Savukārt Jordāna dod dzīvību tuksnesim, darot to par auglīgu zemi.
Turpretī jau Nāves jūras nosaukumā norādīts, ka tā ir mirusi. Ūdens Nāves jūrā ir tik sāļš, ka tajā nespēj pastāvēt nekāda dzīvība. Pamatatšķirība starp šiem diviem ūdensbaseiniem ir tā, ka, saņēmusi ūdeni no Jordānas, Nāves jūra to patur. Tai nav iztekas. Šis ir teicams piemērs atšķirībām starp cilvēkiem. Cilvēki, kas neko no sevis nedod citiem, kļūst kā sastāvējies ūdens un drīz vien konstatē, ka paturētais žņaudz viņu dzīvību. Bet tie, kuri brīvi dod, vairo dzīvību.


Nedomājiet, ka patiesai mīlestībai ir jābūt kaut kam neparastam. Nē, mūsu mīlestībā ir vajadzīgs tikai viens – uzticība tam, ko mēs mīlam. Paskatieties, kā deg eļļas lampa, nepārtraukti patērējot sīkus eļļas pilienus. Ja šī eļļa izsīks, vairs nebūs gaismas un Līgavainis ar pilnām tiesībām varēs teikt: “Es nepazīstu jūs.”
Kas tad ir šie eļļas pilieni mūsu lampās? Tie ir ikdienas dzīves sīkumi: uzticība, precizitāte, laipni vārdi, neliela uzmanība pret citiem, mazie klusuma mirkļi, kāds skatiens vai doma, kāds vārds vai darbiņš. Tieši šie mazie mīlestības pilieni liek spoži degt mūsu ticības dzīvei.


Kamēr mums netiek dotas problēmas un pārliecība, ka mums pietrūkst spēka to pārvarēšanai, mēs ļoti reti varam saskatīt paši savus trūkumus. Mēs esam paštaisni. Bet, pārliecinājušies par savām vājībām, mēs iemācāmies biedroties ar grēciniekiem, just viņiem līdzi un apraudāt viņu grēkus. Nepietiek ar to, ka mēs ienīstam grēku tā, kā Dievs to ienīst (kā daudzi to māca), mums ir arī jāmīl grēcinieki tā, kā tos mīlējis Dieva Dēls.


Ko tu personīgi dari priekš tā, lai tava draudze kļūtu mīlošāka un siltāka? Tavā pilsētā ir ļoti daudz cilvēku, kas vēlas būt mīlēti un kas meklē vietu, kur piederēt. Patiesībā, ikviens vēlas būt mīlēts, un, ja vien cilvēki atrastu draudzi, kuras locekļi patiesi mīl un rūpējas viens par otru, tad tādai draudzei durvis būtu jātur aizslēgtas, lai atturētu cilvēkus no nākšanas.


Dieva darbā ir trīs stadijas: neiespējami, grūti, un izdarīts.


Labrīt, Kungs! Kas Tev šodien ir padomā?
Vai es varu būt daļa no tā? Paldies. Āmen.


Kungs, es nezinu, ko man vajadzētu lūgt no Tevis, vienīgi Tu zini, kas man vajadzīgs; Tu mīli mani vairāk, nekā es pats protu sevi mīlēt. Ak, Tēvs, dodi savam bērnam to, ko viņš pats nesaprot lūgt! Es nedrīkstu lūgt ne krustu, ne mierinājumu; es tikai nolieku sevi Tavā priekšā un atveru Tev savu sirdi. Uzlūko manas vajadzības, kuras es pats nezinu; uzlūko un dari pēc Tavas lielās žēlastības. Ievaino vai dziedini; nospied vai pacel mani; es mīlu visus Tavus nodomus, kaut arī tos nepazīstu. Es esmu kluss; es piedāvāju pats sevi par upuri; es padodos Tev un negribu, ka man būtu cita vēlēšanās kā vien piepildīt Tavu prātu. Māci man lūgt.