Neviens neatcerētos Žēlsirdīgo Samarieti, ja viņam būtu
bijuši tikai labi nodomi vien.


Rokas, kas palīdz, ir labākas par lūpām, kas tikai aizlūdz.


Atklājums, ka Kristus mājo mūsos, sniedz mums vēl vienu priekšrocību: klusums mums kļūst par svētību. Kamēr mēs saspringti meklējam Kristu gan šur, gan tur, un mums liekas, ka nespējam Viņu atrast, mēs alkstam mierinājuma un iedrošinājuma, kuru dod Viņa balss. Ja vien Viņš mūs uzrunātu, mēs varētu turpināt savu ceļu pārliecībā, ka esam Viņu atkal atraduši, vai vismaz apziņā, ka Viņš nav mūs pametis. Bet, ja esam ticībā saskatījuši Kristu sevī, klusums mūs vairs nebaida, tas kļūst pat iepriecinošs. Žēl, ka tikai retais pazīst to svētību, kura ir atrodama šādā klusumā, jo vairākums ir pārāk aizņemti, diktējot Dievam savas vēlmes un trokšņojot, lai pārliecinātos, ka Viņš tos gan sadzirdēs, gan rīkosies saskaņā ar viņu gribu un interesēm. Viņi nepazīst Dieva klātbūtnes izjūtu, kura atklājas klusumā. Klusums Dievam ir būtisks; tas ir pieminēts Bībelē vairāk
nekā trīssimt reižu.


Lieto mani, mans Pestītāj, tādam mērķim un tādā veidā, kā Tu to uzskati par labāku. Šeit ir mana nabaga sirds – tukšs kuģis; piepildi to ar Tavu žēlastību. Šeit ir mana grēcīgā un noskumusī dvēsele; atdzīvini viņu un atspirdzini ar savu mīlestību. Ņem manu sirdi sev par mājokli; mana mute lai izplata Tava vārda slavu; mana mīlestība un visi mani spēki lai ir par svētību Taviem ticīgajiem; un nekad neļauj pagurt manai ticības drošībai un pastāvībai – lai visos laikos varu no sirds sacīt: “Jēzum vajag mani un man Viņu.”


Dievs neatliek mūsu lūgšanu atbildēšanu tādēļ, ka Viņš nevēlētos mums dot, bet gan tādēļ, ka, palielinot mūsu ilgas, Viņš var mums dot vēl daudz vairāk.


Ja tu esi svētais, Dievs visu laiku sajauks tavas programmas. Ja paliksi pakļauts savai programmai, tu drīz vien kļūsi par visatbaidošāko radījumu zem debess, tu būsi ātri uzbudināms, bet nekad neapmierināts svētais.


Mūsu lielākā cīņa nav starp mīlestību un naidu. Mūsu lielākā cīņa ir starp divām mīlestībām: mīlestību uz Dievu un mīlestību uz Dieva dāvātajām svētībām.


Tev var likties, ka vienīgais laiks, kad Dievs ar tevi ir apmierināts, ir tad, kad tu iesaisties “garīgās” aktivitātēs – piemēram, kad tu lasi Bībeli, apmeklē baznīcu, lūdz Dievu, vai kad liecini par Viņu citiem. Un, iespējams, tu domā, ka Dievam īpaši nerūp tava pārējā dzīve. Taču patiesībā Dievs gūst lielu prieku vērojot ik katru tavas dzīves izpausmi, vienalga vai tu tajā brīdī strādā, atpūties, izklaidējies vai ēd. Viņš nepalaiž garām nevienu tavu kustību. Bībele mums saka, ka Dievs dara drošus cilvēka soļus un Viņam ir prieks par cilvēka ceļu. (Ps. 37:23)
Katra lieta, ko cilvēks dara, izņemot grēku, var tikt darīta Dievam par patiku, ja vien tu to dari ar pielūgsmes attieksmi. Tu vari mazgāt traukus, labot mašīnu, pārdot preces, rakstīt datorprogrammas, audzēt ražu vai audzināt bērnus – un visu to darīt Dievam par godu.


Spēks, kas rūpējas par zvaigznēm, rūpējas arī par acīm nesaskatāmām lietām. Katrā kniepadatā notiek tikpat brīnišķīga kustība kā zvaigžņu pasaulē. Šeit ir elektroni, tik daudz un tik mazi, ka cilvēce miljonu gadu laikā nevarētu tos izskaitīt, bet tomēr neviens elektrons neskar otru. Samērā ar savu lielumu, viņi atrodas tādos pašos attālumos kā planētas saules sistēmā. Bez apstājas viņi riņķo cits ap citu un pat visniecīgākā mērā neatkāpjas no dabas likumības. Nevis nobriedis prāts, bet vājš priekšstats baida mūs ar pasaules visuma plašumu un liek mums domāt, ka Dievs nevar gādāt par mums. Ciktāl fiziskā pasaule vispār var liecināt šinī jautājumā, tā saka: “Radītājam nekas nav par lielu, lai izpildītu, un nekas nav par mazu, lai pārredzētu. Viņam pieder kā mikroskopiskā pasaule, tā arī zvaigznes.”


Nekad neļauj lai problēma, kas ir jāatrisina, kļūtu svarīgāka
par cilvēku, kurš ir jāmīl.