Svētajā zemē ir divas jūras. Slavenā Galilejas jūra saņem svaigu ūdeni no netālā strauta, izmanto to, lai uzturētu dažādus ūdensaugus, un tad nodod to tālāk Jordānas upei. Savukārt Jordāna dod dzīvību tuksnesim, darot to par auglīgu zemi.
Turpretī jau Nāves jūras nosaukumā norādīts, ka tā ir mirusi. Ūdens Nāves jūrā ir tik sāļš, ka tajā nespēj pastāvēt nekāda dzīvība. Pamatatšķirība starp šiem diviem ūdensbaseiniem ir tā, ka, saņēmusi ūdeni no Jordānas, Nāves jūra to patur. Tai nav iztekas. Šis ir teicams piemērs atšķirībām starp cilvēkiem. Cilvēki, kas neko no sevis nedod citiem, kļūst kā sastāvējies ūdens un drīz vien konstatē, ka paturētais žņaudz viņu dzīvību. Bet tie, kuri brīvi dod, vairo dzīvību.
