Gudrais vētras laikā nelūdz Dievam drošību no briesmām, bet gan izglābšanos no bailēm. Jo viņu apdraud vētra, kas plosās viņā pašā, nevis vētra ap viņu.


Mēs esam stīgas Viņa prieka koncertā.


Kungs Jēzu, uzlūko mūs, kas neprotam gaidīt. Tā vietā mēs vēlamies zīmes, prasām pierādījumus. Šeit un tagad. Apžēlojies par mums, kad mūsos valda šaubas. Kad sirds sauc pēc Tevis, bet Tavu klātbūtni nepamana un vairs nezina, kur meklēt. Neļauj nocietināties neviena cilvēka sirdij! Jo Tu atklāj, ka tuksneša vientulībā ir piedzīvojama satikšanās. Tu atklāj, ka klusumā skan atbildes. Ka vājums, kas uzticēts Tev, pārtop Tavā spēkā. Bet šaubas, ko sirds tev atdod, – ir ceļš, kas ved pie Tevis, ceļš, kurā nobriest ticība.


Atmet visu, kas ap tevi vai pat tevī pašā vedina uz augstprātību. Lepojies vienīgi ar Dievu! Lai tikai Dievs ir tev vajadzīgs, un Viņš tevi piepildīs.


Ticība ļauj cilvēkiem būt cilvēkiem, jo tā ļauj Dievam būt Dievam.


Bailes piedzīvo visi. Neļauj, lai tavas bailes liegtu Dievam tevi lietot. Viņš tevi ir uzturējis līdz šim; uztici Viņam arī atlikušo ceļa daļu.


Katrs cilvēks atsevišķi, kā arī visa cilvēce kopīgi, atrodas divkārša jautājuma priekšā: no kurienes mēs esam un kurp mēs ejam? Bet tas Kungs, kas radījis cilvēka sirdi un zina visus viņa jautājumus, devis mums atbildi Savā Vārdā. Pirmā Mozus grāmata stāsta, no kurienes mēs nākam, bet pēdējā Svēto Rakstu grāmata – Jāņa atklāsme norāda, kurp mēs dodamies.


Tie laiki, kur cilvēki meklē Dievu un dzīvo Viņā, ir cilvēces ziedu laiki. Bet tie, kur cilvēki dzīvo bez Dieva, ir nīkšanas un sabrukuma laiki.


Svētie Raksti un daba – abi radušies ar Dieva Vārdu. Svētie Raksti – kā Svētā Gara iedvesma, daba – kā Dieva pavēļu izpildītāja.


Tu saki, ka dvēsele nav nekas cits kā miesīgu spēku rezultāts? Kāpēc tad mana dvēsele izstaro vairāk gaismas, kad miesīgie spēki sāk zust?