Acis tumsā izplešas, līdz beigās atrod gaismu; dvēsele bēdās kļūst plašāka, līdz beigās atrod Dievu.

Tu saki, ka dvēsele nav nekas cits kā miesīgu spēku rezultāts? Kāpēc tad mana dvēsele izstaro vairāk gaismas, kad miesīgie spēki sāk zust?

Ir domas, kas ir lūgšanas. Ir brīži, kad, neatkarīgi no ķermeņa stājas, dvēsele ir uz ceļiem.

Cilvēkiem netrūkst spēka, viņiem trūkst gribas.

Jo palieku vecāks, jo dvēsele zaigo varenāk, kaut miesa paliek vājāka. Jo tuvāk pie beigām, jo skaidrāk skan nemirstības simfonija.

Ņemies drosmi dzīves lielajām bēdām un pacietību mazajām likstām. Un tad, kad esi godam pūlējies, lai izpildītu savu dienas uzdevumu, dodies dusēt ar mieru. Dievs paliek nomodā.