Vecāki jau vairs bērnus neaudzina, viņi tos finansē.


Grēka radītā vainas sajūta ienaidniekam patīk daudz vairāk nekā pats grēks.
Grēks ilgst tikai brīdi, bet tas tiek piedots, jo Kristus nomira par mūsu grēkiem.
Bet neuzmanīgajiem cilvēkiem vainas sajūta un tās kaitējums var ilgt visu mūžu.


Saules, planētu, komētu brīnišķīgais ierīkojums var rasties tikai pēc kādas viszinātājas un visspēcīgas Būtnes plāna un pavēles. Un, ja katra atsevišķa stāvzvaigzne ir viduspunkts kādā saules sistēmā, kas līdzīga mūsējai, tad viss kosmoss, acīm redzot, iekārtots pēc apvienota plāna un ir viena un tā paša valdnieka valsts. No tā secinām, ka Dievs ir patiesi dzīvais, visgudrais, visspēcīgais Dievs, bezgalīgi pilnīga būtne, kas stāv augstu pāri visai pasaulei.


Nekad par laimīgu neuzskati to, kurš ir atkarīgs no laimes.


Kad cilvēces aizsākums bēga no paradīzes, Ādams, iespējams, Ievai sacīja: “Dārgā, mums nāksies padzīvot pārejas periodā”.


Mums šajā valstī ir tik daudz problēmu, ka pat visstiprākais un visgudrākais vadītājs no mūsu vidus nespēs mūs izvest no šī purva. Taču, ja mēs vērstos pie Dieva, mēs varētu izvēlēties kaut vai 10 cilvēkus no telefonu grāmatas, – ja mēs vērstos pie Dieva, pat bērns varētu mūs izvest no šī posta.


Mūsu reliģisko šaubu galvenais cēlonis ir tas, ka mēs bez ierobežojuma uzticamies savam prātam, domādami, ka tas ir bezgala varens un nemaldīgs.


Lepnie sūta sevi, paklausīgos sūta citi, pazemīgos sūta Dievs.


Viens tēvs ir vairāk vērts nekā simts skolotāji.


Jo vairāk mēs iedziļināmies dabas izpratnē, jo dziļāka kļūst pārliecība, ka tikai ticība visvarenajam Radītājam un Tā dievišķai gudrībai, kas radījusi debesis un zemi, pēc stingri noteikta un mūžīga plāna, var atrisināt dabas un cilvēka dzīves noslēpumus. Arī turpmāk mēs celsim pieminekļus cilvēkiem, kas ar savu ugunīgo garu veikuši ko izcilu, bet mums nav jāaizmirst, kāds gods pienākas Tam, kas ielicis brīnumu katrā puteklī un veselu dzīvības pasauli vienā ūdens pilienā.