Asaras bieži ir kā teleskops, kas ļauj cilvēkiem redzēt debesis.

– Uz tavas planētas, – teica Mazais Princis,
– cilvēki audzē piectūkstoš rožu vienā dārzā… un neatrod to, ko meklē…
Un tomēr to, ko viņi meklē, var atrast vienā pašā rozē vai ūdens lāsē…
Acis ir neredzīgas. Jāmeklē ar sirdi.

Ārsti mums ir mācījuši, ka cilvēka ķermenis vislabāk darbojas mīlestībā, bet naids miesai ir postošs. Dievs ir tā mīlestība, kas mūsu miesai, dvēselei un garam ir ārkārtīgi nepieciešama. Nākamajā reizē, kad ar kādu rodas konflikts, vienkārši pieminet Dievu un redzēsiet, kā naidīgums mazinās. Nestāsti kādu mācību par Dievu vai savu iemīļoto teoloģiju, bet ieaicini dzīvo Kristu un skaties,
kā Viņš izdara to, ko saprāts nespēj.

Tas, kurš dzīvo cerībā, dejo bez mūzikas.

Tavs dievs var būt tavs niecīgais kristīgais ieradums – lūgšanu ieradums vai Bībeles lasīšana noteiktos laikos dienā. Vēro, kā tavs Tēvs izjauks šo kārtību, kad sāksi dievināt un pielūgt savu ieradumu, nevis To, kas stāv aiz tā. Mēs esam pieraduši sacīt: “Es to nevaru darīt tieši tagad, pašreiz ir mans lūgšanu laiks ar Dievu.”
Nē, šis ir tavs laiks būt kopā ar savu ieradumu.

Līksms gars, mācīja Sv. Asīzes Francisks, ir drošākais līdzeklis pret neskaitāmajām ļaunuma cilpām un slazdiem. Velna lielākais triumfs ir tad, kad viņš spēj kādam Dieva kalpam laupīt līksmu prātu.

Tas, kurš ir pilns prieka, sludina bez sludināšanas.

Prieka pretstats nav bēdas.
Prieka pretstats ir neticība.

Bērnam nav skatiena pašam uz sevi, tas viņam piešķir nevainību,
viņš redz sevi vecāku skatienā.

Ko lai saka par sabiedrību, kura apgalvo,
ka Dievs ir miris un Elviss ir dzīvs…?