Mēs bijām divi brāļi, un tēvs mēdza ar mums spēlēties mājas pagalmā. Mamma reiz iznāca ārā un sacīja: “Jūs izpostāt zālāju.” “Dārgā, mēs neaudzējam zālāju,” atbildēja Tētis. “Mēs audzējam zēnus.”


Līnija, kas atdala labo un ļauno, neiet starp dažādām valstīm, nedz starp
dažādām sociālām šķirām, nedz arī starp politiskām partijām, bet tieši caur
katra cilvēka sirdi.


Vai tu apzinies ļaunumu, kādu tu vari nodarīt, metot akmeņus ar aizsietām acīm? Un vai tu apzinies ļaunumu, kādu tu vari nodarīt, mētājoties ar frāzēm, kad tavas acis ir aizplīvurojusi vieglprātība vai naids?


Nav nekas slikts tajā, ka cilvēkam ir daudz naudas. Arī vairāki no Bībeles vislielākajiem varoņiem bija ļoti bagāti – ieskaitot Ījabu, Abrahāmu un Dāvidu. Taču Bībele saka, ka “neviens nedzīvo no tā, ka viņam ir daudz mantas” (Lūkas ev. 12:15). Bagātība nespēj dot paliekošu apmierinājumu un laimi. Ja neticat, pajautājiet tiem, kuri ir bagāti. Cik daudz naudas nepieciešams, lai cilvēks būtu laimīgs? Visbiežāk – mazdrusciņ vairāk. Naudu vajag lietot nevis mīlēt. Dievs vēlas, lai tu lietotu lietas un mīlētu cilvēkus. Bet, ja tu mīli lietas,
tu neizbēgami sāksi lietot cilvēkus.


Patiesībā nav lielas atšķirības starp valstīm, jo cilvēki visur ir vienādi. Viņi var dažādi ģērbties un izskatīties, viņi var atšķirties pēc sava stāvokļa vai izglītības, bet savā būtībā viņi ir vienādi. Viņi visi ilgojas pēc mīlestības, viņi visi ir jāmīl.
Cilvēki, kurus jūs redzat Indijas vai Honkongas ielās, ir izsalkuši pēc maizes, bet arī Londonā un Ņujorkā cilvēki ir izsalkuši, un šis izsalkums ir jāapmierina. Katram cilvēkam ir nepieciešama mīlestība.


Dievs, Tu esi lēnprātīgs un dusmās pacietīgs. Manas dusmas turpretī bieži izvirst līdzko sastopos ar vismazāko provokāciju – es uzreiz ļauju vaļu savai asajai mēlei vai atriebībai. Dažkārt manas dusmas rada rētas, kuras nekad nepazudīs no man tuvo cilvēku dvēselēm. Bet, kad es pagriežu savas dusmas pret sevi, tad es pats jūtos ļoti nospiests un grūtsirdīgs. Man vajadzīgs Tavs Gars, lai es šīs dusmas spētu kontrolēt. Pasargi mani no manis paša.
Kad manas dusmas karsti deg vai kad tās jau eksplodē visiem redzot, dod man lūdzu apskaidrību tad saprast, kas īstenībā notiek. Ja es vienkārši vēdinu sevi no savas neapmierinātības vai nedrošības, tad palīdzi man pievērsties šo nepilnību īstajiem cēloņiem. Palīdzi man izveidot ieradumu, ka dusmām rodoties, es censtos apstāties un pajautāt Tavas domas.
Dod man, lūdzu, spēku, ko sniedz taisnīgas dusmas, un attīri mani no īgnuma, ko rada savtīgas dusmas vai dusmas pašam uz sevi. Es vēlos izpaust dusmas tādā veidā, lai apkārtējie tiktu motivēti lieliem sasniegumiem, nevis noniecināti un pazemoti, man pašam tādējādi ļaujot justies labāk.
Dievs, uz mani ir kliegts, es esmu ticis nepatiesi apvainots, esmu ticis nomelnots. Tas man ir licis justies mazāk līdzīgam Tev, un tas man ir laupījis drosmi. Es nevēlos šādi attiekties pret citiem cilvēkiem. Es gribu viņus iedrošināt un iedvesmot. Es vienmēr vēlos atcerēties, ka šie cilvēki nedzīvo, lai uzsūktu manas dusmas sevī, bet, ka es dzīvoju, lai uzsūktu viņu sāpes un lai palīdzētu viņiem būt stipriem.


Kādu mieru kristieša sirdij dod apziņa, ka mūsu Debesu Tēvs nekad neatšķiras no Sevis! Nākot pie Viņa, mums nav jābaidās, vai sastapsim Viņu labā garastāvoklī. Viņš vienmēr pieņem mūsu bēdas un vajadzības, mūsu mīlestību un ticību. Dievam nav noteiktas pieņemšanas stundas un tāpat Dievam nav laiks, kad Viņš nevienu negrib redzēt. Tāpat Viņš nemaina Savas domas par lietām un cilvēkiem. Šodien, šajā brīdī, Viņš pret Savām radībām, bērniem, slimajiem, kritušajiem un grēcīgajiem jūt to pašu, ko tajā brīdī, kad Viņš sūtīja pasaulē Savu vienpiedzimušo Dēlu
mirt par cilvēkiem.


Kļūsti gudrāks nevis tādēļ, lai iegūtu aplausus, vai lai spētu labāk diskutēt ar citiem, bet gan, lai tavai dvēselei no tā būtu kāds labums.


Dievs pārbauda mūsu ticību tādēļ, lai mēs varētu pārbaudīt Viņa uzticamību.


Ja kāds grib no Dieva ko saņemt, tam jātuvojas Viņam ar tukšām rokām.