Tam, kurš dzīvo tikai priekš šīs dzīves, būs visa mūžība, lai to nožēlotu.
Tam, kurš dzīvo tikai priekš šīs dzīves, būs visa mūžība, lai to nožēlotu.
Skumjas ir dievišķas. Skumjas valda uz visiem universa troņiem, un pats kroņu kronis tika veidots no ērkšķiem. Ir daudz grāmatu, kas runā par līdzjūtību bēdās, bet ir tikai viena, kas apsola laimi pārbaudījumos, un par prieku uzskata to, ka krītam dažādās nelaimēs – lai tādā veidā mēs varētu tikt savienoti lielajā ciešanu sadraudzībā, kuras galva ir miesā nākušais Dieva Dēls, un caur kuru glābšanas cīņa tiek vesta pretī triumfālai uzvarai pār ļauno. Ja mēs ciešam kopā ar Viņu, mēs arī valdīsim ar Viņu.
Skumjas ir dievišķas. Skumjas valda uz visiem universa troņiem, un pats kroņu kronis tika veidots no ērkšķiem. Ir daudz grāmatu, kas runā par līdzjūtību bēdās, bet ir tikai viena, kas apsola laimi pārbaudījumos, un par prieku uzskata to, ka krītam dažādās nelaimēs – lai tādā veidā mēs varētu tikt savienoti lielajā ciešanu sadraudzībā, kuras galva ir miesā nākušais Dieva Dēls, un caur kuru glābšanas cīņa tiek vesta pretī triumfālai uzvarai pār ļauno. Ja mēs ciešam kopā ar Viņu, mēs arī valdīsim ar Viņu.
Dieva laimes formula izteikta vienkāršajā sakāmvārdā: “Laimīgs ir tas, kurš vēlas to, kas viņam ir.” Kamēr tu koncentrējies uz to, kā tev nav, tu būsi nelaimīgs. Bet, sākot novērtēt to, kas tev jau ir, tu vienmēr jutīsies laimīgs. Pāvils rakstīja Timotejam: “Patiesi lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību, jo mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest; bet kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim.” (1.Tim.6:6–8)
Faktiski tev jau ir dots viss, kas vajadzīgs, lai darītu tevi laimīgu. Tev ir Kristus. Tev ir mūžīgā dzīvība. Tevi mīl Debesu Tēvs, kurš ir apsolījis apmierināt visas tavas vajadzības. Nav nekāds brīnums, ka Bībele mūs atkal un atkal aicina būt pateicīgiem. (1.Tes.5:18) Ja tu vēlies būt patiesi laimīgs, mācies būt pateicīgs par to, kas tev ir, nevis iekārot to, kā tev nav.
Dieva laimes formula izteikta vienkāršajā sakāmvārdā: “Laimīgs ir tas, kurš vēlas to, kas viņam ir.” Kamēr tu koncentrējies uz to, kā tev nav, tu būsi nelaimīgs. Bet, sākot novērtēt to, kas tev jau ir, tu vienmēr jutīsies laimīgs. Pāvils rakstīja Timotejam: “Patiesi lielu ieguvumu dod dievbijība ar pieticību, jo mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest; bet kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim.” (1.Tim.6:6–8)
Faktiski tev jau ir dots viss, kas vajadzīgs, lai darītu tevi laimīgu. Tev ir Kristus. Tev ir mūžīgā dzīvība. Tevi mīl Debesu Tēvs, kurš ir apsolījis apmierināt visas tavas vajadzības. Nav nekāds brīnums, ka Bībele mūs atkal un atkal aicina būt pateicīgiem. (1.Tes.5:18) Ja tu vēlies būt patiesi laimīgs, mācies būt pateicīgs par to, kas tev ir, nevis iekārot to, kā tev nav.
Dieva gribu ir vieglāk atrast nekā pildīt.
Dieva gribu ir vieglāk atrast nekā pildīt.
Klusuma auglis ir lūgšana. Lūgšanas auglis ir ticība. Ticības auglis ir mīlestība.
Un mīlestības auglis ir kalpošana.
Klusuma auglis ir lūgšana. Lūgšanas auglis ir ticība. Ticības auglis ir mīlestība.
Un mīlestības auglis ir kalpošana.
Iepriecinoši uzzināt, cik daudzi no Dieva varenajiem darbiem ir paveikti slepenībā, prom no cilvēku un eņģeļu ziņkārīgajām acīm. Kad Dievs radīja debesis un zemi, tumsa bija pār dziļumiem. Kad Dēls tapa miesa, Viņš kādu laiku tika nēsāts zem Svētās Jaunavas sirds. Kad Viņš nomira, lai pasaule iemantotu dzīvību, iestājās tumsa un Viņu neviens neredzēja. Kad Viņš augšāmcēlās, bija ļoti agrs rīts. Neviens neredzēja, kā Viņš uzcēlās. Dievs it kā teica: “Viss, par ko jums vērts domāt, ir, kas Es esmu, jo no tā atkarīga jūsu cerība un jūsu miers. Es darīšu, ko Es darīšu, un beigās tas viss nāks gaismā, bet, kā Es to daru, ir Mans noslēpums. Uzticies Man un nebaidies!”
Iepriecinoši uzzināt, cik daudzi no Dieva varenajiem darbiem ir paveikti slepenībā, prom no cilvēku un eņģeļu ziņkārīgajām acīm. Kad Dievs radīja debesis un zemi, tumsa bija pār dziļumiem. Kad Dēls tapa miesa, Viņš kādu laiku tika nēsāts zem Svētās Jaunavas sirds. Kad Viņš nomira, lai pasaule iemantotu dzīvību, iestājās tumsa un Viņu neviens neredzēja. Kad Viņš augšāmcēlās, bija ļoti agrs rīts. Neviens neredzēja, kā Viņš uzcēlās. Dievs it kā teica: “Viss, par ko jums vērts domāt, ir, kas Es esmu, jo no tā atkarīga jūsu cerība un jūsu miers. Es darīšu, ko Es darīšu, un beigās tas viss nāks gaismā, bet, kā Es to daru, ir Mans noslēpums. Uzticies Man un nebaidies!”
Ceļš pie Kristus neiet caur Kembridžu vai Oksfordu, Glāzgovu, Edinburgu, Londonu, Prinstonu, Hārvardu, Jēlu, Sokrātu, Platonu, Šekspīru vai kādu citu.
Ceļš pie Kristus ved pāri parastam uzkalnam, ko sauc par Golgātu.
Ceļš pie Kristus neiet caur Kembridžu vai Oksfordu, Glāzgovu, Edinburgu, Londonu, Prinstonu, Hārvardu, Jēlu, Sokrātu, Platonu, Šekspīru vai kādu citu.
Ceļš pie Kristus ved pāri parastam uzkalnam, ko sauc par Golgātu.
Jēzus nedeva kukuļus, un tas bija viens no iemesliem,
kādēļ Viņu piesita krustā.
Jēzus nedeva kukuļus, un tas bija viens no iemesliem,
kādēļ Viņu piesita krustā.
Kristus personu nevar izskaidrot neviena humānistiska uzskatu sistēma. Viņš neiederas nekādā dabiskās evolūcijas teorijā, jo tādā gadījumā Viņam – kā cilvēces visperfektākajam ziedam – vajadzēja uzziedēt vēstures pašā noslēgumā
nevis vidū.
Kristus personu nevar izskaidrot neviena humānistiska uzskatu sistēma. Viņš neiederas nekādā dabiskās evolūcijas teorijā, jo tādā gadījumā Viņam – kā cilvēces visperfektākajam ziedam – vajadzēja uzziedēt vēstures pašā noslēgumā
nevis vidū.
Vai tas nav dīvaini, ka mēs visu laiku baidāmies no Kristus – kaut arī nekad – nedz debesīs, nedz virs zemes – nav bijis neviens, kas būtu mīlošāks, atvērtāks un maigāks – gan vārdos, gan darbos, gan attieksmē – un īpaši jau pret sirdīm, kas nelaimīgas, bēdīgas un nospiestas.
Vai tas nav dīvaini, ka mēs visu laiku baidāmies no Kristus – kaut arī nekad – nedz debesīs, nedz virs zemes – nav bijis neviens, kas būtu mīlošāks, atvērtāks un maigāks – gan vārdos, gan darbos, gan attieksmē – un īpaši jau pret sirdīm, kas nelaimīgas, bēdīgas un nospiestas.