“Mācieties no puķēm laukā, kā tās aug” (Mateja ev. 6:28). Puķe visu laiku neatrodas saulē; lielāko gada daļu tā ir paslēpta zemē. “Kā tās aug” – tumsā, tikai uz īsu mirkli tās izlien ārā un ir brīnišķīgi skaistas un pievilcīgas… Mēs nekad nebūsim uzplaukuši kā puķes dārzā, ja iepriekš laiku nepavadīsim tumsā, pilnīgi pamesti un nevienam nevajadzīgi. Tā notiek augšana.

Kristīgajai kalpošanai ir iespējams demonstrēt pilnīgu nepaklausību Dievam. Mēs labāk strādāsim priekš Dieva nekā nosēdīsimies uz mirkli Viņa priekšā un atļausim Garam mūs caur Savu gaismu izsijāt.

Mums nepieciešams nevis darīt lietas, bet ticēt uz lietām. Kristus piedošana nav piedzīvojums; tas ir liels Dieva darbs, ko Viņš ir paveicis caur Jēzu Kristu, un man ir jāiestāda sava ticība šajā virzienā.

Nekad netopi pievilts un neizdari šādu secinājumu: “Esmu šeit tāpēc, ka esmu tik noderīgs.” Labāk saki: “Esmu šeit, jo Dievs grib, lai es būtu šeit.” Svētā ceļazvaigzne ir Pats Dievs un nevis Viņa novērtētais derīgums.

Kad Dievs piedod, Viņš nekad mums nesviež priekšā niecīgas un mazvērtīgas lietas, ko kādreiz esam darījuši. “Es esmu apklājis tavus pārkāpumus kā ar biezu mākoni; arī tavus grēkus.” Mākonis pats nekad nav redzams, ja tas mūs ir apklājis.

Vienmēr piesargies no bēdāšanās; tas ir riskanti. Ja tu apsoli darīt lietas un tās nedari, tas nozīmē, ka tava garīgā spēja ir novājināta. Mēs visi esam pieraduši apsolīt un nedarīt un pat nespējam saprast, ka tas atņem mūsu garīgās enerģijas krājumus.

Līdzīgi kā grēks iekļuva cilvēcē caur vienu cilvēku, arī Svētais Gars ienāca cilvēcē caur vienu Vīru. Piedošana nozīmē, ka arī es varu tikt atbrīvots no gēnos pārmantotā grēka un caur Jēzu Kristu saņemt neaptraipītu mantojumu – Svēto Garu.

Dievs ir mani mīlējis līdz pat visa mana grēcīguma, visas manas paša gribas, visas manas cietpaurības, visas manas lepnības , visa mana egoisma dziļumiem. Un tagad viņš saka – “Mīliet viens otru kā Es jūs esmu mīlējis.” Man jāparāda savam tuvākajam tā pati mīlestība, kādu Dievs ir parādījis man. Tā ir kristietība praktiskā darbībā.

Ja tu esi svētais, Dievs visu laiku sajauks tavas programmas. Ja paliksi pakļauts savai programmai, tu drīz vien kļūsi par visatbaidošāko radījumu zem debess, tu būsi ātri uzbudināms, bet nekad neapmierināts svētais.

Dieva mīlestība Jēzū Kristū ir tāda, ka Viņš spēj paņemt visnederīgāko cilvēku – nederīgu izturēt, nederīgu cīnīties, nederīgu pārvarēt morālas dabas šķēršļus – un darīt viņu nevis tikai derīgu izturēt un cīnīties, bet derīgu nostāties pretī vislielākajiem morālas dabas šķēršļiem un visspēcīgākajai sātana varai un iznākt no cīņas vairāk nekā uzvarētājam.