Attieksme, kādu saņem Viņš, būdams Ķēniņš, ir pretrunā ar vispārpieņemtajiem uzskatiem par to, kādam ir jābūt Valdniekam – Viņš ir kronēts ar ērkšķu vainagu, sists un apsmiets. [..]Krustā Sistais ir pamests un pazemots trejādā ziņā. Viņam nav neviena no valdnieku atribūtiem – Viņš neko nepārvalda. Vēl vairāk – Viņš ir pilnīgi atšķirts no Dieva, kas Viņam neizrāda nekādu palīdzību. Un … Read More

Paklausība nozīmē atgriešanos pie tīrās un nesamaitātās radības. Bauslības spēks nav normāla kondīcija, kas var turpināties Kristus paklausības dēļ, bet gan nenormāls stāvoklis, kuram pieliek punktu Viņa paklausība. Kur valda paklausība, tur bauslība, dusmas un sods piekāpjas, bauslība ir piepildīta un apklusināta.

Gluži kā Jēzus tika kārdināts, lai uzvarētu grēku, tāpat Viņš tika nodots nāvei, lai uzvarētu nāvi. Gan būdams kārdināts, gan krustā sists, Kristus pilnībā satriec savu pretinieku, spējot izvairīties arī no tām lamatām, kurās iekrita Ādams; patiesībā Kristus spēks sarauj šos ienaidnieka valgus un atņem šīm važām spēju saistīt cilvēku. Miesā nākušais ir Cilvēks, un, pateicoties Viņa dzīvošanai un brīvībai, … Read More

Cilvēkam, kuru nomāc atmiņas par nelabojamo, kristietība saka, ka, pirmkārt, vainu Dieva priekšā ir dzēsis Evaņģēlijs. Otrkārt, indivīda vaina kāda cilvēka priekšā, ko indivīds vairs nevar sasniegt (attāluma vai nāves dēļ), ir cilvēka līdzekļiem nelabojama – bet Dievs ir visu cilvēku Dievs, arī mirušo. Mums jāpieņem tas, ka mēs paši nevaram sadziedēt nelabojamo. Radītāja spēja vērst ļaunu par labu (1.Mozus … Read More

Tikai Dievs var piedot (jo tikai Dievs ir devis bauslību, ko mēs esam pārkāpuši); un, kad Jēzus piedod grēciniekam, Viņš patiesībā parāda, ka ir Dieva Vārds cilvēka izskatā, kas no Tēva saņēmis piedošanas varu. Viņam šī piedošanas vara ir kā Dievam un kā cilvēkam, un, kad Pestītājs piedod, cilvēks un Dievs Viņā ir unikālās attiecībās: tiek pasludināts, ka, būdams cilvēks, … Read More