11.08.2009

AldisUdris

Cilvēkam, kuru nomāc atmiņas par nelabojamo, kristietība saka, ka, pirmkārt, vainu Dieva priekšā ir dzēsis Evaņģēlijs. Otrkārt, indivīda vaina kāda cilvēka priekšā, ko indivīds vairs nevar sasniegt (attāluma vai nāves dēļ), ir cilvēka līdzekļiem nelabojama – bet Dievs ir visu cilvēku Dievs, arī mirušo. Mums jāpieņem tas, ka mēs paši nevaram sadziedēt nelabojamo. Radītāja spēja vērst ļaunu par labu (1.Mozus 50:20) nevar tikt pārveidota par cilvēka spējām. Dievs ir un paliek tas, kas uzvar iznīcību, un Viņš to dara cilvēku augstākās nelietības apstākļos – kad viņi sit krustā Kristu. Krusts ir labs piemērs tam, kādā veidā Dievs rada.