3.09.2002

AldisUdris

No visiem progresiem, kurus cilvēce piedzīvojusi, neviens nav tik svarīgs kā progress Dieva izpratnē. Mēs esam nonākuši no grabošiem vēršu ratiem līdz ātrvilcieniem, no netīrām būdām līdz katedrālēm, no nēģeru bungām līdz orķestrim. Ja mēs noliegtu šos ieguvumus, to pilnīgi pamatoti uzskatītu par nesaprotamu anahronismu. Bet mūsu izturēšanās pret Dievu – cik bieži mēs šajā ziņā esam senlaiku pagāni, dzimuši pēc sava laika. Mēs gribam reliģijā ieviest savu principu: “Atpakaļ pie dabas!” Mums vajadzētu skaitīt laiku “priekš Kristus” un nevis “pēc Kristus”, ja Dievu uzskatām tikai par spēku, kuru vajadzības gadījumā saucam sev palīgā.