28.01.2011

AldisUdris

No zaļa koka [laba un ļauna atzīšanas koka]ir nācis grēks un nāve, no sausa koka [krusta koka]– taisnība un dzīvība. Tādēļ ir sacīts: neēd no zaļa koka, citādi tu mirsi; ēd no sausa koka, lai nepaliktu miris. Tu gan gribi baudīt koka augļus; es došu tev augļu pilnu, ražīgu koku, kura augļi nekad nebeigsies un nebūs apēsti. Taču – cik grūti bija atturēties no zaļā koka augļiem, tikpat grūti ir ēst jeb baudīt sausā koka auļus. Jo toreiz augļi vilināja ar savu izskatu, solīdami dzīvību, prieku un visu labo; turpretī šeit redzama tikai nāve, ciešanas un bēdas; jo pirmais koks zaļoja, turpretī otrais ir sauss. Cilvēka sirdī ir dziļi iesakņojusies šī aplamība: viņš meklē dzīvību tur, kur ir droša nāve, un bēg no nāves tur, kur noteikti iemantotu dzīvību.