Sliktā ziņa: laiks lido. Labā ziņa: pilots esi tu.

Uzvarētāji negaida izdevības, viņi tās izmanto.

Dievs nevēlas neko no mums. Viņš vienkārši vēlas mūs.

Laimīga laulība ir kā gara saruna, kura vienmēr šķiet pārāk īsa.

Cilvēka grēcīguma apzināšanās caurvij kā Veco tā Jauno Derību. Mēs ne vismazākajā mērā nespēsim izprast mūsu Kunga vārdus un darbus, ja turpināsim to noliegt.

Dievs rada no nekā. “Brīnišķīgi!” – jūs teiksit. Jā, bet viņš dara vēl ko brīnišķāku: Viņš rada svētos no grēciniekiem.

Kādēļ tad lūdzam, lai Dievs dod mums dienišķo maizi? – Tādēļ, ka to saņemam nevis paši no sevis, nedz arī sava darba un izveicības dēļ, bet vienīgi no Dieva mums piederas to izlūgties un gaidīt, kā sacīts psalmā: “Tu liec augt zālei par barību lopiem un dažādiem augiem cilvēku vajadzībām, Tu liec zaļot sējai, lai nāktu no zemes maize.” (Ps. 104:14)

Mēs domājam, ka mums ir dota visa dzīve, lai īstenotu savus sapņus, bet patiesībā ikdienišķais itin viegli var nostāties mums ceļā.

Ja es nespēju ticēt, ka lidmašīna, ar kuru es lidoju, pati ir sevi izveidojusi, kā gan lai es ticu tam, ka visums ir radies pats no sevis? Es esmu pārliecināts, ka tikai Dievs, kurš ir apveltīts ar lielu gudrību, bija spējīgs radīt tādu pasauli, kā šo.

Cilvēks, kurš neko nezin par sadraudzību ar Dievu, ir svešinieks pats sev, jo tikai atrodot To, pēc kā ilgojas mūsu sirdis, mēs atrodam paši sevi.