Ir cilvēki, kuri spēj paveikt visādus varoņdarbus, izņemot vienu: nestāstīt par savu laimi nelaimīgajiem.
Ir cilvēki, kuri spēj paveikt visādus varoņdarbus, izņemot vienu: nestāstīt par savu laimi nelaimīgajiem.
Novērotāja loma man vienmēr iedvesusi šausmas. Kas es esmu, ja nepiedalos? Lai es dzīvotu, man jākļūst dalībniekam.
Novērotāja loma man vienmēr iedvesusi šausmas. Kas es esmu, ja nepiedalos? Lai es dzīvotu, man jākļūst dalībniekam.
Mozus piedzima, lai izvestu Izraēla tautu no verdzības. Viņam bija jāuzaug faraona namā, lai saprastu, ko nozīmē būt troņmantiniekam, un neiegūtu verga mentalitāti. Vadonis, kas iekšēji ir vergs, nespēj atbrīvot tos, kas fiziski ir vergi. Pirmie 40 Mozus dzīves gadi bija tieši tikpat nozīmīgi, cik 40 tuksnesī pavadītie gadi.
Mozus piedzima, lai izvestu Izraēla tautu no verdzības. Viņam bija jāuzaug faraona namā, lai saprastu, ko nozīmē būt troņmantiniekam, un neiegūtu verga mentalitāti. Vadonis, kas iekšēji ir vergs, nespēj atbrīvot tos, kas fiziski ir vergi. Pirmie 40 Mozus dzīves gadi bija tieši tikpat nozīmīgi, cik 40 tuksnesī pavadītie gadi.
Krusts ir centrāls. Tas ietriecās pasaules, laika, likteņa centrā. Krusts ir ietriekts Dieva sirdī.
Krusts ir centrāls. Tas ietriecās pasaules, laika, likteņa centrā. Krusts ir ietriekts Dieva sirdī.
Tikai tas, kurš tic, paklausa.
Tikai tas, kurš paklausa, tic.
Tikai tas, kurš tic, paklausa.
Tikai tas, kurš paklausa, tic.
Neviena cilvēka dzīvē nav nevienas nesvarīgas dienas.
Neviena cilvēka dzīvē nav nevienas nesvarīgas dienas.
Ja tu jau tagad zini, kā tu savu sapni realizēsi, tavs sapnis ir pārāk mazs.
Ja tu jau tagad zini, kā tu savu sapni realizēsi, tavs sapnis ir pārāk mazs.
Bailīgs, gļēvs draugs ir bīstamāks nekā ienaidnieks, tāpēc, ka pret ienaidniekiem tu esi piesardzīgs, turpretī uz draugu – paļaujies.
Bailīgs, gļēvs draugs ir bīstamāks nekā ienaidnieks, tāpēc, ka pret ienaidniekiem tu esi piesardzīgs, turpretī uz draugu – paļaujies.
Ir tādi ļaudis, kuri grib norādīt Dievam ceļu un mērķi, noteikt Viņam laiku un robežas, paši izteikt priekšlikumus, kā Dievam vajadzētu viņiem palīdzēt. Un ja nu tā nenotiek, tad viņi krīt izmisumā vai meklē palīdzību citur. Viņi negaida uz To Kungu, – jo viņiem liekas, ka Dievam vajadzētu gaidīt uz viņiem, būt gatavam palīdzēt tieši tā, kā viņi to iztēlojušies. Turpretī tie, kuri gaida uz To Kungu, lūdz pēc Viņa žēlastības, atstādami Dieva ziņā to, kad, kur un kādā veidā Viņš tiem palīdzēs. Šādi ļaudis neapšauba Dieva palīdzību, nesauc to kādā pašizdomātā vārdā, bet ļauj Dievam to saukt vārdā un arī vilcināties, cik ilgi vien Viņam labpatiks. Bet, kas Dieva palīdzībai dod savu vārdu, tas to nesaņems; jo tāds nepieņem Dieva prātu un padomu un nespēj paciest Viņa vilcināšanos.
Ir tādi ļaudis, kuri grib norādīt Dievam ceļu un mērķi, noteikt Viņam laiku un robežas, paši izteikt priekšlikumus, kā Dievam vajadzētu viņiem palīdzēt. Un ja nu tā nenotiek, tad viņi krīt izmisumā vai meklē palīdzību citur. Viņi negaida uz To Kungu, – jo viņiem liekas, ka Dievam vajadzētu gaidīt uz viņiem, būt gatavam palīdzēt tieši tā, kā viņi to iztēlojušies. Turpretī tie, kuri gaida uz To Kungu, lūdz pēc Viņa žēlastības, atstādami Dieva ziņā to, kad, kur un kādā veidā Viņš tiem palīdzēs. Šādi ļaudis neapšauba Dieva palīdzību, nesauc to kādā pašizdomātā vārdā, bet ļauj Dievam to saukt vārdā un arī vilcināties, cik ilgi vien Viņam labpatiks. Bet, kas Dieva palīdzībai dod savu vārdu, tas to nesaņems; jo tāds nepieņem Dieva prātu un padomu un nespēj paciest Viņa vilcināšanos.
Mūsu Ķēniņš ir pārliecināts par ķēniņvalsti, un Viņa plānus neizjauks ne cilvēku pretestība, ne prasība glābt Viņa radību, pamatojoties uz cilvēku iedomātajām tiesībām uz Viņa labvēlību. Apustuļi nesludināja glābšanu, “padarot Kristu par jūsu Glābēju un Kungu” labo darbu dēļ. Viņš jau ir Kungs; un tādēļ mūsu evaņģēliskajam aicinājumam mūs jāved pie Viņa kā pie monarha kājām, piekļaujoties Viņa personai un autoritātei.
Mūsu Ķēniņš ir pārliecināts par ķēniņvalsti, un Viņa plānus neizjauks ne cilvēku pretestība, ne prasība glābt Viņa radību, pamatojoties uz cilvēku iedomātajām tiesībām uz Viņa labvēlību. Apustuļi nesludināja glābšanu, “padarot Kristu par jūsu Glābēju un Kungu” labo darbu dēļ. Viņš jau ir Kungs; un tādēļ mūsu evaņģēliskajam aicinājumam mūs jāved pie Viņa kā pie monarha kājām, piekļaujoties Viņa personai un autoritātei.