Ārsta mērķis ir atrast veselību, jo slimību katrs var atrast.
Ārsta mērķis ir atrast veselību, jo slimību katrs var atrast.
Pasaulē, kur “cilvēks cilvēkam vilks”, galu galā var palikt tikai viens pats vilks.
Pasaulē, kur “cilvēks cilvēkam vilks”, galu galā var palikt tikai viens pats vilks.
Nevis tas, ko mēs par savām svētībām sakām, bet gan tas, ko mēs ar tām darām, ir mūsu pateicības īstenais mērs.
Nevis tas, ko mēs par savām svētībām sakām, bet gan tas, ko mēs ar tām darām, ir mūsu pateicības īstenais mērs.
Neviena pārēdusies un apnikuma pārņemta dvēsele nevar cerēt, ka Dievs to piepildīs. Tikai izsalkušos Viņš piepilda ar Saviem labumiem. M.Luters
Neviena pārēdusies un apnikuma pārņemta dvēsele nevar cerēt, ka Dievs to piepildīs. Tikai izsalkušos Viņš piepilda ar Saviem labumiem. M.Luters
Es mīlu mazus bērnus, un tā nav maza lieta, ja viņi, kas nupat ir nākuši no Dieva, atbild mums ar pretmīlestību.
Es mīlu mazus bērnus, un tā nav maza lieta, ja viņi, kas nupat ir nākuši no Dieva, atbild mums ar pretmīlestību.
Veiksmīgs cilvēks ir tas, kurš spēj uzbūvēt stipru pamatu no akmeņiem, kurus citi met viņam virsū.
Veiksmīgs cilvēks ir tas, kurš spēj uzbūvēt stipru pamatu no akmeņiem, kurus citi met viņam virsū.
Neveiksme ir notikums nevis persona. Iepriekšējā diena beidzās vakar vakarā.
Neveiksme ir notikums nevis persona. Iepriekšējā diena beidzās vakar vakarā.
Piedošana nepadara otru cilvēku pareizu, tā padara tevi brīvu.
Piedošana nepadara otru cilvēku pareizu, tā padara tevi brīvu.
Ja tu nesāksi lūgt, pirms būsi sajutis, ka esi gatavs un cienīgs to darīt, tad arī nekad nevarēsi lūgt; jo mūsu lūgšanai jābūt pamatotai nevis mūsu cienīgumā, bet dievišķā apsolījuma nemainīgajā patiesībā. Kur vien cilvēks mēģina rast kādu pamatu sevī vai kur citur, – viss izrādās neīsts un pieviļ, kaut arī tava sirds pielūgsmē salūztu un raudātu asins lāsēm; jo mēs lūdzam tieši tādēļ, ka neesam cienīgi lūgt, un tieši tādēļ kļūstam cienīgi lūgt un tiekam uzklausīti, ka ticam: mēs paši esam necienīgi un galu galā varam paļauties vienīgi uz Dieva uzticību.
Tādēļ visu mūžu sargies no tā, ka reiz varētu uzskatīt sevi par cienīgu un spējīgu lūgt citādi, kā vien – droši paļaudamies uz tava žēlīgā Dieva patieso un uzticamo apsolījumu.
Ja tu nesāksi lūgt, pirms būsi sajutis, ka esi gatavs un cienīgs to darīt, tad arī nekad nevarēsi lūgt; jo mūsu lūgšanai jābūt pamatotai nevis mūsu cienīgumā, bet dievišķā apsolījuma nemainīgajā patiesībā. Kur vien cilvēks mēģina rast kādu pamatu sevī vai kur citur, – viss izrādās neīsts un pieviļ, kaut arī tava sirds pielūgsmē salūztu un raudātu asins lāsēm; jo mēs lūdzam tieši tādēļ, ka neesam cienīgi lūgt, un tieši tādēļ kļūstam cienīgi lūgt un tiekam uzklausīti, ka ticam: mēs paši esam necienīgi un galu galā varam paļauties vienīgi uz Dieva uzticību.
Tādēļ visu mūžu sargies no tā, ka reiz varētu uzskatīt sevi par cienīgu un spējīgu lūgt citādi, kā vien – droši paļaudamies uz tava žēlīgā Dieva patieso un uzticamo apsolījumu.
Civilizācija ir briesmās, kad tiem, kas nav iemācījušies paklausīt, tiek dotas tiesības pārvaldīt.
Civilizācija ir briesmās, kad tiem, kas nav iemācījušies paklausīt, tiek dotas tiesības pārvaldīt.