Bērns iemācās runāt tādēļ, ka tēvs ar viņu runā. Viņš iemācās tēva valodu.
Tāpat arī mēs iemācāmies runāt ar Dievu tādēļ, ka Dievs ir ar mums runājis un turpina runāt. Kā bērni mēs mācāmies uzrunāt debesu Tēvu Viņa valodā. Atkārtojot paša Dieva vārdus, mēs sākam lūgt.


Es uzlieku apsējus, Dievs dziedina.


Arī tie, kas raksta par slavas niecību,
tomēr liek uz grāmatām savus vārdus.


Tuksnesis nav tur, kur to domā esam. Sahāra ir dzīvāka par jebkuru metropoli, un vistrokšņainākā pilsēta kļūst tukša, ja dzīves galvenie poli ir atmagnetizēti.


Neapgrūtini debesis ar pastāvīgu jautājumu:
kāds ir mans ceļš, bet tā vietā mācies mīlēt.
Ja tu mīli, tu atradīsi.
Ja tu mīli, tu saklausīsi balsi.
Ja tu mīli, tu iegūsi mieru.
Mīlestība ir likuma piepildījums un ikvienas dzīves kārtība, katras problēmas atrisinājums, pamudinājums uz visāda veida svētumu.


Īsta varonība ir darīt bez lieciniekiem to, ko tu darītu, lai iegūtu slavu un cilvēku atzinību.


Mēs nevaram droši zināt, vai mēs mīlam Dievu, neskatoties uz to, ka mums, iespējams, ir stiprs pamats tā domāt. Turpretī nevar būt absolūti nekādu šaubu par to, vai mēs mīlam savus kaimiņus vai nē.


Svētie Raksti nevienā vietā nenosoda zināšanu uzkrāšanu. Pasaules gudrība ir tā, kas tiek nosaukta par ģeķību Dieva priekšā… Filosofijas vēsture ir stāsts par pretrunīgām un atmestām hipotēzēm… daudzas no kurām nav izmantojušas iespēju smelties atziņu tajā, kas atšķetina visus mezglus un atrisina ikvienu pretrunu – Dieva atklāsmē Kristū, kādu to ieraugam Bībelē.


Ļaujiet Dieva žēlastībai darboties jūsu sirdīs, pieņemot visu, ko Viņš dod, un atdodot visu, ko Viņš vēlas ņemt. Patiess svētums nozīmē darīt Dieva darbu ar smaidu.


Paļāvībai uz Dievu katru dienu jāsākas pilnīgi no jauna, tā, it kā iepriekš nekas nebūtu darīts.