Kad beidzot saproti, ka tavam tēvam parasti bija taisnība, tev jau pašam aug dēls, kurš ir pārliecināts, ka viņa tēvam parasti nav taisnība.


Televīzija kalpo par pierādījumu tam, ka cilvēki ir gatavi skatīties jebko, lai tikai nebūtu jāskatās vienam uz otru.


Dievs mūs radīja ar acīm, kas pievērstas Viņam, un rokām, kas izstieptas pretim Viņa radībai. Cilvēka dzīvē viss ir savstarpējā saistībā. Novēršot acis no Dieva un uzlūkojot pašiem sevi, mūsu apziņa tiek vērsta uz sevi, nevis uz Dievu, un rokas vairs netiek sniegtas savam tuvākajam, bet gan apskauj un silda mūsu ķermeni. Novēršoties no Dieva un uzlūkojot sevi, Ādams un Ieva atklāja, ka ir kaili (1.Mozus 3:7). Agrāk viņi nekad nebija pamanījuši savu kailumu. Nav runa par to, ka viņiem faktiski nebija nekā, ar ko aizsniegt savu miesu. Nu viņiem pirmo reizi bija vajadzīgs kaut kas, ar ko aizsegties, jo viņi vairs neļāva sevi aizsegt Dievam.


Katram gribas iegūt cēlsirdīga cilvēka reputāciju, un katrs to grib nopirkt par lētāku cenu.


Ne visu, kas labi beidzas, vajadzēja iesākt.


Ak, cik mokošs ir naids, ja tas nav abpusējs!


Baznīca nav pelnījusi nedz Dieva žēlsirdību, nedz cilvēku uzticību. Tai vienmēr ir jāapzinās, ka draudzes ticība ir vāja, zināšanas miglainas, ticības pielietošana klibo, ka nav tāda grēka vai trūkuma, ar ko tā nebūtu sastapusies. Lai gan baznīcai vienmēr ir jācenšas distancēties no grēka, tai tomēr nav nekāda attaisnojuma turēties no grēciniekiem pa gabalu. Ja draudze paliek paštaisnībā nošķīrusies no kritušiem, nereliģiskiem un amorāliem cilvēkiem, tā nevarēs taisnota nokļūt Dieva valstībā. Bet, ja tā pastāvīgi apzinās savu vainu un grēku, tā var dzīvot nerimstošā priekā par piedošanu. Mums ir apsolījums, ka ikviens,
kas pazemosies, tiks pagodināts.


Tīra sirdsapziņa – vislabākais spilvens.


Kāds gan vēl ir bijis Jēzus amats cilvēku vidū, ja ne aizlūgt par atraitnēm un bāreņiem, par ikvienu grēcinieku pūlī vai par tiem, kurus viņu tieksmes padarīs par grēciniekiem, par Dieva atstāto nabadzīgo, slimo un izmisušo ļaužu pasauli, kuri, saskaņā ar farizeju spriedumu, ir pamatoti pelnījuši Dieva uzlikto sodu? Jēzus labprātīgā biedrošanās ar muitniekiem un prostitūtām, maltītes, kuras Viņš baudīja kopā ar iztiekti laicīgiem cilvēkiem, mazu bērnu svētīšana, kā arī dziedināšana, atbrīvošana no slimībām un pat uzvara pār nāvi – šis Evaņģēlijā attēlotais cilvēka Jēzus no Nācaretes tēls ir tieši aizbildņa tēls.


Mūs ne tik daudz nomoka slāpes pēc laimes, kā vēlēšanās izskatīties laimīgiem.