Baznīca nav pelnījusi nedz Dieva žēlsirdību, nedz cilvēku uzticību. Tai vienmēr ir jāapzinās, ka draudzes ticība ir vāja, zināšanas miglainas, ticības pielietošana klibo, ka nav tāda grēka vai trūkuma, ar ko tā nebūtu sastapusies. Lai gan baznīcai vienmēr ir jācenšas distancēties no grēka, tai tomēr nav nekāda attaisnojuma turēties no grēciniekiem pa gabalu. Ja draudze paliek paštaisnībā nošķīrusies no kritušiem, nereliģiskiem un amorāliem cilvēkiem, tā nevarēs taisnota nokļūt Dieva valstībā. Bet, ja tā pastāvīgi apzinās savu vainu un grēku, tā var dzīvot nerimstošā priekā par piedošanu. Mums ir apsolījums, ka ikviens,
kas pazemosies, tiks pagodināts.
