Mums ir jāpieņem pārejošas vilšanās, bet mēs nekad
nedrīkstam pazaudēt nepārejošo cerību.

Nekad nav par vēlu sākt darīt to, kas ir pareizs.

Dažkārt man ir jādomā – vai tik visas baudas nav aizstājēji priekam.

Iemācies pasacīt “nē”. Šī prasme tev noderēs vairāk nekā spēja lasīt latīniski.

Turpmāk, mērot savas problēmas, par mēru izmanto Dieva lielumu.

Dažkārt ir labi būt kā bērniem, – vislabāk Ziemassvētkos,
kad pats to varenais Dibinātājs arī bija bērns.

Pazemība ir dīvaina puķe. Vislabāk tā aug ziemā un ciešanu vētrās.

Daudzi cilvēki meklē kādu, kurš varētu uzklausīt. Bet bieži vien gadās tā, ka viņi šādus cilvēkus neatrod starp kristiešiem, jo šie kristieši runā tad, kad tiem vajadzētu klausīties. Bet tas, kurš vairs neklausās savā brālī, drīz neklausīsies arī Dievā; un arī Dieva priekšā viņš nespēs neko vairāk, kā papļāpāt.

Cilvēks, kurš ir pārstājis būt pateicīgs, dzīvo aizmigušu dzīvi.

Kristīgā draudze nevēlas un tai nav vajadzīgi jauni biedri tādēļ, ka tai būtu kāds darbs, ko nepieciešams padarīt. Kristīgā draudze savā sirdī glabā kādu noslēpumu, un tā vēlas to līdzdalīt citiem. Katru reizi, kad kāds cilvēks caur grēku nožēlu un piedošanu pievienosies šai žēlastības sadraudzībai, viņš atklās dzīves jēgu, un tad arī viņš sajutīs nepieciešamību jauno dzīvi līdzdalīt citiem. Tiks īstenoti aizraujoši un bieži vien pat dārgi projekti, bet tie nebūs pašmērķis. Draudze nekad neaizmirsīs, ka viens no tās pamatuzdevumiem ir celt vienam otru mīlestībā.