Ja tu ilgojies būt kopā ar citiem kristiešiem, tu piederi Kristum.


Mēs drīkstam pārstāt piedot citiem tikai tad, ja Kristus
pārstāj piedot mums.


Es nevarēšu jums iedot veiksmes formulu, bet neveiksmes
formulu gan es zinu – centieties patikt visiem cilvēkiem.


Vislabāk Dieva radīto pasauli var izprast, strādājot fiziski, ar rokām, pieskaroties lietām, tās pārveidojot, sajūtot kā smaržo koks, kā smaržo zeme. Domāju, tieši tāpēc Jēzus dzima galdnieka ģimenē, bija galdnieks. Lai cik nicīgi dažkārt cilvēki neizteiktos par vienkāršu darbu, fizisku vai garīgu, Dievs cilvēku radījis tieši darbam – lai tas varētu saprast, cik Dieva radītā pasaule ir brīnišķīga.


Svarīgi ir saprast, ka Dievs mums nav neko parādā. Tev nav iespējams tik gudri noformulēt lūgšanu, lai Dievs būtu spiests rīkoties. Ja Dievs pasludina kaut ko par patiesu, tu vienkārši Viņam tici un dzīvo patiesībā. Kas nav nācis no Dieva mutes, to nekāds ticības mērs nepārvērtīs par Dieva teikto. Ne cilvēka ticība padara Dieva Vārdu patiesu; Viņa vārds ir patiess, tādēļ es tam ticu.


Bieži vien tie cilvēki, kuriem ir daudzas labas īpašības un spējas, nespēj apzināties nepieciešamību pēc Kristus līdz tam brīdim, kad kādu dienu viņu spējas un labās īpašības viņus pieviļ un viņu pašapmierinātība tiek satricināta. Cilvēki, kuriem jau ir “uzvedības problēmas”, divreiz ātrākā laikā nonāk līdz atziņai, ka viņiem nepieciešama palīdzība.


Par cilvēka reputāciju var uzzināt stundas laikā;
viņa raksturs nenāk gaismā pat pēc gada.


Raksturs ir tas, kāds tu esi tumsā, kad neviens cits tevi neredz, kā vienīgi Dievs. Ikviens var labi izskatīties publikas vai savu draugu priekšā. Tas ir pilnībā kaut kas cits stāvēt kailam Dieva priekšā, kad tevi redz tādu, kāds tu patiesībā esi.


Neraizējies par to, lai izskatītos pareizs citu acīs. Un klusībā neceri, ka viņu dzīves izjuks, lai tavi uzskati izrādītos pārāki. Tā vietā koncentrējies uz to, lai paklausītu Dievam savā dzīvē un, kad vien iespējams, palīdzētu arī citiem Viņam paklausīt. Tev nav jāpierāda, ka citiem nav taisnība, lai turpinātu iet pa to ceļu, ko Dievs ir parādījis tev. Tev nav jāpierāda, ka otrs kļūdās, lai darītu to, kas ir pareizs.


Noslēgtam cilvēkam vairs nav cerības. Šāda persona ir pilna baiļu. Noslēgtai sabiedrībai vairs nav nākotnes. Tā nogalina to cilvēku dzīves cerību, kuri atrodas tās perifērijā, un galu galā sagrauj pati sevi. Cerība tiek izdzīvota un kļūst dzīva, ja mēs izejam paši no sevis un priekos un sāpēs piedalāmies citu dzīvēs.