Noslēgtam cilvēkam vairs nav cerības. Šāda persona ir pilna baiļu. Noslēgtai sabiedrībai vairs nav nākotnes. Tā nogalina to cilvēku dzīves cerību, kuri atrodas tās perifērijā, un galu galā sagrauj pati sevi. Cerība tiek izdzīvota un kļūst dzīva, ja mēs izejam paši no sevis un priekos un sāpēs piedalāmies citu dzīvēs.