Ja Dievs tev pēkšņi palūgtu uzbūvēt kuģi, kā tev šķiet, vai tev nerastos kādi iebildumi, atrunas vai jautājumi? Noa iztika bez jautājumiem. Viņš paklausīja Dievam ar visu savu sirdi.
Pilnībā paklausīt – tas nozīmē bez ierunām un bez vilcināšanās darīt pilnīgi visu, ko Dievs no mums prasa. Tas nenozīmē sacīt: “Es lūgšu par to.” Tu vienkārši dari to, ko Dievs no tevis sagaida, neatliekot neko uz vēlāku laiku. Katrs tēvs un katra māte taču zina, ka atlikta paklausība īstenībā ir nepaklausība.
Dievs nav mums parādā paskaidrojumus par to, ko Viņš no mums prasa. Izpratne par Dieva rīkojumiem var pagaidīt, bet paklausība tiem – nē.
Bezierunu paklausība tev iemācīs par Dievu daudz vairāk nekā vesels mūžs, kas būtu pavadīts studējot Bībeli. Patiesībā, ir daudzas pavēles, kuras mēs pat nevaram saprast nekā savādāk, kā tikai paklausot tām.
Paklausība atver durvis uz izpratni.
Ja Dievs tev pēkšņi palūgtu uzbūvēt kuģi, kā tev šķiet, vai tev nerastos kādi iebildumi, atrunas vai jautājumi? Noa iztika bez jautājumiem. Viņš paklausīja Dievam ar visu savu sirdi.
Pilnībā paklausīt – tas nozīmē bez ierunām un bez vilcināšanās darīt pilnīgi visu, ko Dievs no mums prasa. Tas nenozīmē sacīt: “Es lūgšu par to.” Tu vienkārši dari to, ko Dievs no tevis sagaida, neatliekot neko uz vēlāku laiku. Katrs tēvs un katra māte taču zina, ka atlikta paklausība īstenībā ir nepaklausība.
Dievs nav mums parādā paskaidrojumus par to, ko Viņš no mums prasa. Izpratne par Dieva rīkojumiem var pagaidīt, bet paklausība tiem – nē.
Bezierunu paklausība tev iemācīs par Dievu daudz vairāk nekā vesels mūžs, kas būtu pavadīts studējot Bībeli. Patiesībā, ir daudzas pavēles, kuras mēs pat nevaram saprast nekā savādāk, kā tikai paklausot tām.
Paklausība atver durvis uz izpratni.
Iekāp ar mani raķetē, paceļosim un kopīgi paskatīsimies uz Dieva lielumu. Ceļosim ar gaismas ātrumu – ap 300 000 km sekundē. Paceļoties no zemes, pa raķetes iluminatoriem labi varam redzēt savu planētu. Bet jau pēc vienas sekundes Zeme neizskatās lielāka par volejbola bumbu. Pēc 2 sekundēm mēs jau patraucamies garām Mēnesim un uz mazu brīdi redzam Zemi, kādu to esam pieraduši redzēt populārās fotogrāfijās no Mēness.
Pēc 8,5 minūtēm mēs jau patraucamies garām Saulei. Pasaule ir redzama 150 miljonu kilometru attālumā, visuma tumsā.
5 stundas vēlāk mēs jau atstājam mūsu Saules sistēmu un vairs nespējam saredzēt Zemi starp miriādēm citu planētu un zvaigžņu. Vēl pēc 4 stundām ceļojuma gaismas ātrumā mēs patraucamies garām tuvākajai zvaigznei – Kentaura Alfai. Tad apmēram 100 000 gadu mēs ceļojam pa Piena Ceļu – vēl mūsu pašu galaktikā. Pēc tam mēs lidojam vēl 1 miljonu 500 tūkstoš gadu, pirms sasniedzam Lielo Miglāju, tālāko no 6 citām galaktikām, ko astronomi dēvē par tuvējo galaktiku kopu.
Līdz šim veikto ceļu mēs varētu salīdzināt ar ģimenes ekskursiju, kur mazi bērni visu laiku jautā: “cik tālu vēl jābrauc?” Kad mēs būtu ceļojuši 12 miljardus gadu gaismas ātrumā, mēs sāktu sasniegt vietas, kuras vairs nespējam saskatīt ar jaudīgajiem teleskopiem no mūsu planētas. Un kas gan zina, kas slēpjas aiz visa tā…?
Bet pravietis Jesaja saka, ka Dievs “ir izmērījis ūdeņus ar sauju un aptvēris debesis ar savām rokām…”
Iekāp ar mani raķetē, paceļosim un kopīgi paskatīsimies uz Dieva lielumu. Ceļosim ar gaismas ātrumu – ap 300 000 km sekundē. Paceļoties no zemes, pa raķetes iluminatoriem labi varam redzēt savu planētu. Bet jau pēc vienas sekundes Zeme neizskatās lielāka par volejbola bumbu. Pēc 2 sekundēm mēs jau patraucamies garām Mēnesim un uz mazu brīdi redzam Zemi, kādu to esam pieraduši redzēt populārās fotogrāfijās no Mēness.
Pēc 8,5 minūtēm mēs jau patraucamies garām Saulei. Pasaule ir redzama 150 miljonu kilometru attālumā, visuma tumsā.
5 stundas vēlāk mēs jau atstājam mūsu Saules sistēmu un vairs nespējam saredzēt Zemi starp miriādēm citu planētu un zvaigžņu. Vēl pēc 4 stundām ceļojuma gaismas ātrumā mēs patraucamies garām tuvākajai zvaigznei – Kentaura Alfai. Tad apmēram 100 000 gadu mēs ceļojam pa Piena Ceļu – vēl mūsu pašu galaktikā. Pēc tam mēs lidojam vēl 1 miljonu 500 tūkstoš gadu, pirms sasniedzam Lielo Miglāju, tālāko no 6 citām galaktikām, ko astronomi dēvē par tuvējo galaktiku kopu.
Līdz šim veikto ceļu mēs varētu salīdzināt ar ģimenes ekskursiju, kur mazi bērni visu laiku jautā: “cik tālu vēl jābrauc?” Kad mēs būtu ceļojuši 12 miljardus gadu gaismas ātrumā, mēs sāktu sasniegt vietas, kuras vairs nespējam saskatīt ar jaudīgajiem teleskopiem no mūsu planētas. Un kas gan zina, kas slēpjas aiz visa tā…?
Bet pravietis Jesaja saka, ka Dievs “ir izmērījis ūdeņus ar sauju un aptvēris debesis ar savām rokām…”
Neviens cilvēks nevar ienest mieru šajā nepatikšanu pilnajā pasaulē, jo tas vienkārši nav viņa spēkos. Mēs nevaram dot to, kas mums nepieder. Lūdz pēc Dieva miera un redzi, kāda pārvērtība TAD notiks tavā dzīvē.
Neviens cilvēks nevar ienest mieru šajā nepatikšanu pilnajā pasaulē, jo tas vienkārši nav viņa spēkos. Mēs nevaram dot to, kas mums nepieder. Lūdz pēc Dieva miera un redzi, kāda pārvērtība TAD notiks tavā dzīvē.
Toreiz mēs bijām divpadsmit mācekļi, kas atstājām savu iedzīvi, savas sievas un bērnus, māju un tīrumu, mēs aizliedzām visu, kas mums pieder, lai sekotu Viņam. Jo viņš mūs pārliecināja un mēs viņam piekritām, un mēs kļuvām viņa īpašums, dvēseles, ko veido viņš. Un mēs bijām kā māls podnieka rokās, un viņš varēja darīt ar mums visu, ko grib, jo mēs ticējām.
Un kādu dienu notika, ka mums kopā ar rabi ceļā uznāca nakts un mēs nonācām pie kāda ceļmalas kroga, un gājām iekšā. Tur mēs redzējām smējēju pulku, viņu vadonis bija vecs netiklis, un viņi dzēra alu, kas sajaukts ar medu, un smējās un ākstījās, un runāja daudz zaimu. Un vergs, kas viņiem kalpoja bija mācītājs un zinātnieks, kas parādu dēļ bija pārdots verdzībā. Un notika, kad smējēju pulks uzjautrinājās, viņi meta to, kas bija palicis pāri no dzērieniem, sejā tam, kas viņiem kalpoja, sita traukus uz viņa galvas, un vergs stāvēja un pacieta kaunu, ko tie viņam sagādāja, un neatbildēja neko.
Un vecais netiklis smējās skaļi, tā ka viņa vaigi palika sarkani un viņa baltā bārda kratījās, un viņš teica:
“Saki man savus pantus, tu ēzeļa dēls!”
Un vergs, kas bija mācītājs, atbildēja un sacīja: “Cilvēka dienas ir kā zāle laukā, viņš ir kā puķe pļavā.” Un kad vecais dzirdēja šos vārdus, viņš iesita vergam ar dūri un teica:
“Es esmu nācis ar draugiem priecāties un līksmoties, bet tu izjauc mūsu prieku. Tu esi slikts kalps.”
Un kad mēs to redzējām, tad Jānis, viens no Cebedeju brāļiem, teica mūsu rabi:
“Rabi, kāpēc tu ļauj viņam vaļu? Vai lai es lieku viņam apklust?”
Un mūsu rabi atbildēja: “Es neesmu nācis dvēseles izpostīt, bet uzcelt.” Un viņš pasauca netikli sev tuvāk un teica:
“Es tev došu tādu prieku, ko neviens nevar izpostīt, un neviens to tev nekad nevarēs atņemt.”
Un vecais atbildēja:
“Tu esi apreibis no vīna. Jo stāv rakstīts: “Vīns ielīksmo vīra sirdi.””
Bet rabi atbildēja viņam un sacīja:
“Prieks, kas beidzas ar skumjām, nav prieks. Nāc, es tev došu prieku, kas ir kā avots, kas tek stiprāk un nebeidzas.”
Bet vecais jautāja:
“Kas tas par prieku, kas nebeidzas?”
Un rabi viņam atbildēja:
“Debesu valstības prieku neviens tev nevarēs atņemt, jo tas ir ar tevi – prieks, kas nebeidzas.”
Bet vecais teica:
“To prieku es nezinu, jo mani no mūsu debesu tēva atšķir daudzi grēki.”
Un rabi teica:
“Saukdams sevi par mazu, tu dari sevi lielu. Tiem, kas atgriežas,
vārti vienmēr ir vaļā.”
Bet vecais teica:
“Vai tad man vēl ir cerība? Es to nezināju.”
Un viņš piegāja tuvu klāt pie verga un nometās ceļos tā priekšā, un lūdza piedot, un rabi mums teica:
“Nāciet un redziet: ar vienu vārdu jūs varat iemest savu brāli bedrē un ar vienu vārdu jūs varat viņu pacelt uz godības spārniem. Tāpēc neļaujiet, ka jūs pieviļ tas, ko jūs redzat ar acīm, bet skatieties, kas ir cilvēka sirdī.” Bet kalpam viņš teica: “Kad tavs brālis pret tevi grēko, sodi viņu, un kad viņš atgriežas, piedod viņam.” Un viņš tos samierināja. Un viņš teica vecajam:
“Celies, tu esi salīdzinājies.”
Toreiz mēs bijām divpadsmit mācekļi, kas atstājām savu iedzīvi, savas sievas un bērnus, māju un tīrumu, mēs aizliedzām visu, kas mums pieder, lai sekotu Viņam. Jo viņš mūs pārliecināja un mēs viņam piekritām, un mēs kļuvām viņa īpašums, dvēseles, ko veido viņš. Un mēs bijām kā māls podnieka rokās, un viņš varēja darīt ar mums visu, ko grib, jo mēs ticējām.
Un kādu dienu notika, ka mums kopā ar rabi ceļā uznāca nakts un mēs nonācām pie kāda ceļmalas kroga, un gājām iekšā. Tur mēs redzējām smējēju pulku, viņu vadonis bija vecs netiklis, un viņi dzēra alu, kas sajaukts ar medu, un smējās un ākstījās, un runāja daudz zaimu. Un vergs, kas viņiem kalpoja bija mācītājs un zinātnieks, kas parādu dēļ bija pārdots verdzībā. Un notika, kad smējēju pulks uzjautrinājās, viņi meta to, kas bija palicis pāri no dzērieniem, sejā tam, kas viņiem kalpoja, sita traukus uz viņa galvas, un vergs stāvēja un pacieta kaunu, ko tie viņam sagādāja, un neatbildēja neko.
Un vecais netiklis smējās skaļi, tā ka viņa vaigi palika sarkani un viņa baltā bārda kratījās, un viņš teica:
“Saki man savus pantus, tu ēzeļa dēls!”
Un vergs, kas bija mācītājs, atbildēja un sacīja: “Cilvēka dienas ir kā zāle laukā, viņš ir kā puķe pļavā.” Un kad vecais dzirdēja šos vārdus, viņš iesita vergam ar dūri un teica:
“Es esmu nācis ar draugiem priecāties un līksmoties, bet tu izjauc mūsu prieku. Tu esi slikts kalps.”
Un kad mēs to redzējām, tad Jānis, viens no Cebedeju brāļiem, teica mūsu rabi:
“Rabi, kāpēc tu ļauj viņam vaļu? Vai lai es lieku viņam apklust?”
Un mūsu rabi atbildēja: “Es neesmu nācis dvēseles izpostīt, bet uzcelt.” Un viņš pasauca netikli sev tuvāk un teica:
“Es tev došu tādu prieku, ko neviens nevar izpostīt, un neviens to tev nekad nevarēs atņemt.”
Un vecais atbildēja:
“Tu esi apreibis no vīna. Jo stāv rakstīts: “Vīns ielīksmo vīra sirdi.””
Bet rabi atbildēja viņam un sacīja:
“Prieks, kas beidzas ar skumjām, nav prieks. Nāc, es tev došu prieku, kas ir kā avots, kas tek stiprāk un nebeidzas.”
Bet vecais jautāja:
“Kas tas par prieku, kas nebeidzas?”
Un rabi viņam atbildēja:
“Debesu valstības prieku neviens tev nevarēs atņemt, jo tas ir ar tevi – prieks, kas nebeidzas.”
Bet vecais teica:
“To prieku es nezinu, jo mani no mūsu debesu tēva atšķir daudzi grēki.”
Un rabi teica:
“Saukdams sevi par mazu, tu dari sevi lielu. Tiem, kas atgriežas,
vārti vienmēr ir vaļā.”
Bet vecais teica:
“Vai tad man vēl ir cerība? Es to nezināju.”
Un viņš piegāja tuvu klāt pie verga un nometās ceļos tā priekšā, un lūdza piedot, un rabi mums teica:
“Nāciet un redziet: ar vienu vārdu jūs varat iemest savu brāli bedrē un ar vienu vārdu jūs varat viņu pacelt uz godības spārniem. Tāpēc neļaujiet, ka jūs pieviļ tas, ko jūs redzat ar acīm, bet skatieties, kas ir cilvēka sirdī.” Bet kalpam viņš teica: “Kad tavs brālis pret tevi grēko, sodi viņu, un kad viņš atgriežas, piedod viņam.” Un viņš tos samierināja. Un viņš teica vecajam:
“Celies, tu esi salīdzinājies.”
Vienmēr piesargies no bēdāšanās; tas ir riskanti. Ja tu apsoli darīt lietas un tās nedari, tas nozīmē, ka tava garīgā spēja ir novājināta. Mēs visi esam pieraduši apsolīt un nedarīt un pat nespējam saprast, ka tas atņem mūsu garīgās enerģijas krājumus.
Vienmēr piesargies no bēdāšanās; tas ir riskanti. Ja tu apsoli darīt lietas un tās nedari, tas nozīmē, ka tava garīgā spēja ir novājināta. Mēs visi esam pieraduši apsolīt un nedarīt un pat nespējam saprast, ka tas atņem mūsu garīgās enerģijas krājumus.
Esi konkrēts! Lai tavi nodomi nav kā brīnumsvecītes, kas padzirksteļo kādu brīdi, lai vēlāk aiz sevis kā rūgtu īstenību atstātu nomelnējušu un nekam nederīgu stieples gabalu, kuru nevērīgi izsviež ārā.
Esi konkrēts! Lai tavi nodomi nav kā brīnumsvecītes, kas padzirksteļo kādu brīdi, lai vēlāk aiz sevis kā rūgtu īstenību atstātu nomelnējušu un nekam nederīgu stieples gabalu, kuru nevērīgi izsviež ārā.
Kungs, pārvērt manus trūkumus par tikumiem un manas cilvēciskās dabas darbus par Tavas žēlastības vadītiem darbiem. Dari tos kārtīgus, disciplinētus un apvaldītus. Neļauj ne lepnībai, ne augstprātībai, ne mantkārībai, ne atriebībai, ne sīkumainībai, ne zemām iedomām sabojāt manu garu un padarīt nesvētus manus vārdus un darbus. Palīdzi manai miesai padoties manam garam, bet tiem abiem – miesai un garam – padoties Jēzus vadībai. Dod, kaut, darot visu Tavam godam jau šeit, es reiz varētu būt Tavas godības un skaidrības dalībnieks viņā dzīvē – caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu.
Kungs, pārvērt manus trūkumus par tikumiem un manas cilvēciskās dabas darbus par Tavas žēlastības vadītiem darbiem. Dari tos kārtīgus, disciplinētus un apvaldītus. Neļauj ne lepnībai, ne augstprātībai, ne mantkārībai, ne atriebībai, ne sīkumainībai, ne zemām iedomām sabojāt manu garu un padarīt nesvētus manus vārdus un darbus. Palīdzi manai miesai padoties manam garam, bet tiem abiem – miesai un garam – padoties Jēzus vadībai. Dod, kaut, darot visu Tavam godam jau šeit, es reiz varētu būt Tavas godības un skaidrības dalībnieks viņā dzīvē – caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu.
Godīgums ir pirmā nodaļa Patiesās gudrības grāmatā.
Godīgums ir pirmā nodaļa Patiesās gudrības grāmatā.