Iekāp ar mani raķetē, paceļosim un kopīgi paskatīsimies uz Dieva lielumu. Ceļosim ar gaismas ātrumu – ap 300 000 km sekundē. Paceļoties no zemes, pa raķetes iluminatoriem labi varam redzēt savu planētu. Bet jau pēc vienas sekundes Zeme neizskatās lielāka par volejbola bumbu. Pēc 2 sekundēm mēs jau patraucamies garām Mēnesim un uz mazu brīdi redzam Zemi, kādu to esam pieraduši redzēt populārās fotogrāfijās no Mēness.
Pēc 8,5 minūtēm mēs jau patraucamies garām Saulei. Pasaule ir redzama 150 miljonu kilometru attālumā, visuma tumsā.
5 stundas vēlāk mēs jau atstājam mūsu Saules sistēmu un vairs nespējam saredzēt Zemi starp miriādēm citu planētu un zvaigžņu. Vēl pēc 4 stundām ceļojuma gaismas ātrumā mēs patraucamies garām tuvākajai zvaigznei – Kentaura Alfai. Tad apmēram 100 000 gadu mēs ceļojam pa Piena Ceļu – vēl mūsu pašu galaktikā. Pēc tam mēs lidojam vēl 1 miljonu 500 tūkstoš gadu, pirms sasniedzam Lielo Miglāju, tālāko no 6 citām galaktikām, ko astronomi dēvē par tuvējo galaktiku kopu.
Līdz šim veikto ceļu mēs varētu salīdzināt ar ģimenes ekskursiju, kur mazi bērni visu laiku jautā: “cik tālu vēl jābrauc?” Kad mēs būtu ceļojuši 12 miljardus gadu gaismas ātrumā, mēs sāktu sasniegt vietas, kuras vairs nespējam saskatīt ar jaudīgajiem teleskopiem no mūsu planētas. Un kas gan zina, kas slēpjas aiz visa tā…?
Bet pravietis Jesaja saka, ka Dievs “ir izmērījis ūdeņus ar sauju un aptvēris debesis ar savām rokām…”
