Lielākais iespējamais zaudējums – pazaudēt savu dvēseli.
Lielākais ieguvums – Kristus, mans Glābējs.
Lielākais mērķis – pagodināt Dievu.
Lielākais darbs – mantot dvēseles priekš Kristus.
Lielākais prieks – prieks par glābšanu.
Lielākais un izdevīgākais darījums – zaudēt visas lietas, lai iegūtu Kristu.


Gudrs tas cilvēks, kurš attiecībām piešķir lielāku nozīmi nekā lietām. Daudzi bagāti cilvēki ir nomiruši kā visskumjākie nabagi tikai tādēļ vien, ka savu dzīvi veltījuši mantai, nevis cilvēkiem. Un daudzi nabagi no dzīves ir atvadījušies kā vislielākie bagātnieki tāpēc, ka ir mīlējuši savus kaimiņus.


Vai tu kalpo Tam Kungam ar prieku? Tad parādi to apkārtējiem cilvēkiem, kuri domā, ka mūsu reliģija līdzinās verdzībai! Parādi viņiem, ka kalpošana Dievam sagādā īstenu prieku un piepildījumu.


Līdzīgi kā grēks iekļuva cilvēcē caur vienu cilvēku, arī Svētais Gars ienāca cilvēcē caur vienu Vīru. Piedošana nozīmē, ka arī es varu tikt atbrīvots no gēnos pārmantotā grēka un caur Jēzu Kristu saņemt neaptraipītu mantojumu –
Svēto Garu.


Nav nekā bēdīgāka šajā pasaulē, kā pamosties Ziemassvētku rītā
un nebūt bērnam – Dieva bērnam.


Ziemassvētkos Kristus nāk kā mazs bērns – tik mazs, tik nevarīgs, izjūtot tik lielu vajadzību pēc mīlestības. Vai mēs esam gatavi Viņu uzņemt? Ja Marija un Jāzeps meklētu mājokli Jēzum, vai viņi izvēlētos tavu namu un visu, kas tajā?


Ziemassvētki ir laiks, kad mēs sākam ilgoties pēc mājām,
pat tad, ja esam mājās.


No Ziemassvētku sveces varam mācīties kādu retu, bet ļoti svarīgu īpašību: neradīt nekādu troksni un tajā pat laikā sevi visu atdot citiem.


Ak, Dievs, piedod mūsu lūgšanu nabadzību, sīkumainību un bērnišķīgo nesaprašanu! Klausies vairāk uz mūsu dvēseles ilgām un nopūtām nekā uz tiem vārdiem, ko mēs izrunājam. Tik bieži mēs lūdzam to, ko neievērodami jau esam saņēmuši; tik bieži lūdzam to, ko nekad nevaram saņemt; tik bieži to, kas mums jāiegūst pašiem. Bet bieži vien mēs arī veltīgi pūlamies iegūt pašu spēkiem to, ko varam iegūt tikai ar lūgšanu.
Bieži mēs esam lūguši, lai nāktu Tava valstība, bet, kad tā ir taisījusies nākt mūsos, mēs esam aizsprostojuši tai ceļu. Mēs esam vēlējušies to redzēt tikai ārpus mums, citos cilvēkos, bet ne mūsu pašu sirdīs. Mēs jūtam, ka mēs paši stāvam ceļā starp Tevi un savām vajadzībām. To zinot, mums trūkst uzticības mūsu pašu spēkiem, drosmei un paļāvībai.
Palīdzi, ak, Dievs, mums vispirms iemīlēt Tavu gribu un dzīties pēc Tavas valstības! Izkliedē mūsu bailes, mazdūšību un nespēku, lai mēs paši nebūtu Tavi pretinieki. Āmen.


Kristus mīlestība var “ielēkt” citu cilvēku sirdīs caur vārdiem, kas nāk no tavas mutes. Tev tikai jārunā ar citiem tā, kā tu vēlētos, lai viņi runā ar tevi. Ļauj, lai iedrošinājuma un uzslavas vārdi kļūst par tavas ikdienas sastāvdaļu, un tu būsi pārsteigts, kā mainās noskaņojums tajā vietā, kur tu atrodies. “Zelta likums” nekur citur nav tik efektīvs, kā tur, kur tas tiek attiecināts uz vārdiem, ko mēs runājam.