Arī dvēselei ir gadalaiki – pavasaris, kad piedzimst ticība; vasara, kad ticība pieņemas spēkā un nobriest; pļaujas laiks rudenī, kad top redzami ticības augļi; un tumšais laiks – ziema, kad… tu esi pilnīgi pārliecināts, ka nekas un nekad vairs neuzdīgs un neaugs. Ikkatra dvēsele piedzīvo šādu laiku. Kad tu esi ziemā, tad nebīsties, esi mierīgs, esi kluss un gaidi. Pirms tu vēl paspēsi to ievērot, ziema būs garām. Pavasaris atgriezīsies un tevī būs piedzimusi kāda pavisam jauna
ticības pļava.
