14.07.2014

AldisUdris

Ticīgam cilvēkam nekas nevar būt kaitīgāk kā domāt, ka viņš visu jau saņēmis un meklēt vairs nav vajadzīgs; jo, tā domādami, daudzi atkrīt, kļūst gļēvi un gurdeni, ļaudamies drošībai un slinkumam. Tādēļ, kas kļūst par kristieti, tam ir pienākums atcerēties, ka viņš vēl nav kristietis, bet meklē, kā nonākt tik tālu, lai tāds kļūtu. Šī dzīve vēl nav dievbijīga, bet ir – ceļš uz dievbijību, nav veselība, bet – ceļš uz veselību, tā nav esamība, bet – tapšana, ne atdusa – bet vingrināšanās. Mēs vēl neesam tie, kam mums jābūt, bet topam tādi. Tas nav vēl paveikts, nedz noticis, bet ir gājumā un kustībā. Tās vēl nav beigas, bet ir ceļš.