Nevienā vietā Bībelē pasaule nav aicināta “nākt uz baznīcu”. Taču baznīcas uzdevums ir skaidrs: tai ir jādodas pie pasaules.

Cilvēki, kuri ir sapratuši ˛ēlastību, vienmēr atgrie˛as atpakaļ pie Dieva.

Nereti lūgšana ir politkorekts līdzeklis, kā atlikt rīcību uz vēlāku laiku.

Vienīgais, kas ir sliktāks par darbinieku apmācīšanu un zaudēšanu, ir darbinieku neapmācīšana un paturēšana.

Patiesu grūtību priekšā ateistu nav.

Strādādami tikai materiālu labumu dēļ, mēs paši ceļam sev cietumu. Vientuļi mēs ieslēdzamies tajā ar savu mānīgo naudu, kas nespēj sniegt neko tādu, kā dēļ būtu vērts dzīvot.

Ir viegli pateikt “nē”, ja tevī deg dziļāks “jā”.

Labāk mīlēt Dievu un nomirt nepazīstamam, nekā mīlēt pasauli un būt varonim.

Pastāv atšķirība starp varu un autoritāti. Vara ir āmurs, bet autoritāte – magnēts. Abi pārvieto lietas, taču paveic to da˛ādos veidos.

Slikta evaņģelizācija saka: “Man ir taisnība, bet tev nē, un es vēlētos tev par to pastāstīt.”