Cilvēki instinktīvi jūt, ka tad, ja kristietība ir patiesa, viņi zaudēs kontroli un nevarēs dzīvot kā vien vēlas. Tādēļ viņi cer, ka kristietība nebūs patiesa, un ir gatavi pieņemt jebkādus iebildumus, kas vērsti pret ticību.

Kādēļ Dievs pieļauj ļaunumu un ciešanas? Paskaties uz Jēzus krustu. Nevar būt, ka Viņš mūs nemīl. Nevar būt, ka viņam ir vienalga.

Jēzus ir neparedzams un tomēr uzticams. Maigs un tomēr spēcīgs. Autoritatīvs un tomēr pazemīgs. Cilvēcīgs un tomēr dievišķs.

Trīs veidi, kā padarīt Jēzu par savu ķēniņu: uzticies Viņam, paklausi Viņam un sagaidi lielas lietas no Viņa.

Tu nevari atvieglot nastas nešanu, ja neesi tuvu nastas nesējam.

Ja tu redzi Jēzu mirstam pie krusta par citiem, piedodot cilvēkiem, kas viņu nogalināja, tas var būt nospiedošs mīlestības piemērs, kuram tu nekad nespēsi līdzināties. Bet, ja tu redzi Jēzu mirstam pie krusta par tevi, piedodot tev un dzēšot tavus grēkus, viss izmainās. Viņš redzēja tavas sirds zemākos dziļumus, bet mīlēja tevi līdz debesu augstumiem.

Ja mēs zinātu to, ko zina Dievs, mēs lūgtu tieši to, ko Viņš dod.

Lepnība nozīmē uzskatīt sevi par autoru tam, kas patiesībā ir dāvana.

Kad mēs izmantojam bailes un lepnību, lai panāktu, ka cilvēki dara labu, mēs patiesībā veicinām savtīgumu un ļaunumu.

Reliģija dara mūs lepnus par to, ko mēs esam paveikuši. Evaņģēlijs dara mūs lepnus par to, ko Jēzus ir paveicis.