Būtu pārspīlēti sacīt, ka neviens cilvēks neatrod Dievu, pirms viņa dzīvē neienāk ciešanas. Tomēr šāds pārspīlējums būtu pavisam neliels.

Pievienojot kaut ko Dieva žēlastībai, mēs vienmēr no tās atņemam.

Evaņģēlijs ir visdziļākais mierinājums, ko iespējams piedāvāt cilvēka sirdij.

Slikta evaņģelizācija saka: “Man ir taisnība, bet tev nē, un es vēlētos tev par to pastāstīt.”

Dievs mums vienmēr dod to, ko mēs būtu lūguši, ja mēs zinātu visu, ko zina Viņš.

Būt kristietim nenozīmē censties būt Dieva bērnam, bet būt Dieva bērnam.

Patiesais evaņģēlijs mums atklāj Dievu, kurš ir daudz svētāks nekā morālists spēj paciest, un daudz mīlošāks nekā relatīvists spēj iedomāties.

Pat tad, ja mūsu pašu grūtības ir lielas, mums joprojām vajadzētu kalpot. Jēzus mazgāja mācekļu kājas pa ceļam uz krustu.

Es esmu tik samaitāts, ka Jēzum bija jāmirst par mani, taču es esmu tik vērtīgs un mīlēts, ka Jēzus labprāt par mani nomira.

Pasaules problēma ir tajā, ka problēmu iemesli tiek meklēti ārpus grēka, un glābšana – ārpus Dieva.