Dažiem cilvēkiem piezīme “Tu esi gluži kā tava māte [vai tēvs]” ir pietiekams iemesls, lai tūliņ sāktu strīdu. Kristietim vislielākā liecība par Dieva žēlastību viņa dzīvē būtu novērojums: “Tu esi gluži kā tavs Tēvs”.

Lasi un klausies vienu domātāju un tu kļūsi par klonu; Lasi divus un tu būsi apjucis; Lasi desmit un tu iegūsi pats savu balsi; Lasi simts un tu sāksi iemantot gudrību.

Visi saka, ka vēlas būt brīvi. Noņemiet vilcienu no sliedēm un tas būs brīvs –
bet tas nevarēs nekur aizbraukt.

Nekas nav lūgšanas spēkam neaizsniedzams, kā vien tas,
kas sniedzas ārpus Dieva gribas.

Ticība nesaka: “Es redzu, ka šī lieta ir laba priekš manis, tāpēc jādomā, ka Dievs to ir sūtījis,” bet gan: “Dievs to ir sūtījis, tāpēc tai ir jābūt labai priekš manis”.

Arī mūsu Kungs nedomāja, ka pietiek tikai ar sludināšanu, bet vēlējās sniegt pazemības paraugu, kad, priekšautu ņēmis, mazgāja mācekļiem kājas. Kā kājas tu mazgā? Par kuriem cilvēkiem tu rūpējies? Kā priekšā tu pazemojies?

Dievam nav nepieciešams neviens, bet Viņš strādā caur ikvienu, kurš tic.

Būtu pārspīlēti sacīt, ka neviens cilvēks neatrod Dievu, pirms viņa dzīvē neienāk ciešanas. Tomēr šāds pārspīlējums būtu pavisam neliels.

Bieži mums nav laika saviem draugiem, bet ir neierobežots laiks ienaidniekiem.

Cilvēks var būt teoloģiski zinošs un garīgi neizglītots.