Ticība nesaka: “Es redzu, ka šī lieta ir laba priekš manis, tāpēc jādomā, ka Dievs to ir sūtījis,” bet gan: “Dievs to ir sūtījis, tāpēc tai ir jābūt labai priekš manis”.

Mums neklātos nevienu svētību uzskatīt par savu pirms neesam pieredzējuši, ka Dievs ar to ir svētījis kādu citu.

Dievs nonāca pa debesu kāpnēm ar Bērnu rokās.

Var gadīties, ka raksturs top redzams lielos notikumos, taču veidots tas tiek mazajos.

Lūdz vislielākās lūgšanas. Tu nekad nespēsi izdomāt tik lielu lūgšanu, lai Dievs, atbildot to, nevēlētos, ka tā būtu bijusi lielāka. Nelūdz pēc kruķiem, lūdz pēc spārniem.

Bībele parāda, kā pasaule attīstās. Tā sākas ar dārzu, bet noslēdzas ar svētu pilsētu.

Ikkatrā vietā, kur dvēseles piedzīvo pārbaudījumus un grūtības, lai cik arī ikdienišķa un parasta šī situācija nebūtu, tur Dievs veido savam templim pīlārus.

Patiesība vienmēr ir stipra, lai cik vāja tā neizskatītos. Nepatiesība vienmēr ir vāja, lai cik tā neizskatītos stipra.

Bībele ir kā teleskops. Ja cilvēks skatās CAUR savu teleskopu, viņš redz tālas pasaules uz priekšu; bet ja viņš skatās tikai UZ savu teleskopu, tad neko vairāk arī viņš neierauga. Bībele ir kas tāds, CAUR kuru mums jāskatās – lai redzētu to, ko mēs nekā savādāk nevaram apjaust un aizsniegt.

Mēs nekad nekļūstam patiesi garīgi vienkārši apsēžoties un vēloties, lai mēs tādi būtu. Tev savā dzīvē jāiesāk kaut kas tik liels, ko tu nespētu paveikt bez Dieva palīdzības.