Neviens nevar dzīvot bez prieka, un tas ir iemesls, kādēļ cilvēks, kurš pazaudējis garīgu prieku, nododas miesīgai baudai.

Bībele mums nav dota, lai vairotu mūsu zināšanas, bet gan,
lai mainītu mūsu dzīves.

Ticīgam cilvēkam nekas nevar būt kaitīgāk kā domāt, ka viņš visu jau saņēmis un meklēt vairs nav vajadzīgs; jo, tā domādami, daudzi atkrīt, kļūst gļēvi un gurdeni, ļaudamies drošībai un slinkumam. Tādēļ, kas kļūst par kristieti, tam ir pienākums atcerēties, ka viņš vēl nav kristietis, bet meklē, kā nonākt tik tālu, lai tāds kļūtu. Šī dzīve vēl nav dievbijīga, bet ir – ceļš uz dievbijību, nav veselība, bet – ceļš uz veselību, tā nav esamība, bet – tapšana, ne atdusa – bet vingrināšanās. Mēs vēl neesam tie, kam mums jābūt, bet topam tādi. Tas nav vēl paveikts, nedz noticis, bet ir gājumā un kustībā. Tās vēl nav beigas, bet ir ceļš.

Es izvēlos lēnprātību. Ja paceļu balsi, lai tas notiek tikai slavējot. Ja sažņaudzu dūres, lai tas notiek tikai lūgšanā. Ja kaut ko pieprasu, tad tikai no sevis paša.

Nekad nesmejies par sāpēm, kuras pats neesi cietis.

Esmu iegriezusies simtiem zīlēšanas salonos un dzirdējusi tūkstošiem
lietu par sevi, bet neviens nekad man nav pateicis, ka esmu policiste,
kas gatavojas viņus tūlīt arestēt.

Reliģija vēlas redzēt tavu sekmju lapu. Jēzus vēlas redzēt tavu sirdi.

Jēzus nenāca pasaulē, lai sliktus cilvēkus darītu labus.
Viņš nāca pasaulē, lai mirušos darītu dzīvus!

Attiecies pret saviem draugiem tāpat kā pret savām bildēm –
vienmēr apskati tos vislabākajā gaismā.

Ja mēs saprastu, kas notiek tad, kad mēs lietojam Dieva Vārdu,
mēs to lietotu biežāk.