Mēs varam nokļūt debesīs bez veselības, bez bagātības, bez slavas, bez izglītības, bez kultūras, bez skaistuma, bez draugiem, bez desmit tūkstoš citām lietām. Bet mēs nekādā veidā nevaram nokļūt debesīs bez Kristus.

Gudrībai nav vajadzības būt vardarbīgai.

Ļausim, lai Kristus paliek uz visu ēdienreizi.
Neraidīsim Viņu prom līdz ar galda lūgšanas beigām.

Vēsture klusē par atmodām, kas nebūtu sākušās ar lūgšanu.

Lieldienas mums rāda, ka patiesību var ielikt kapā, bet tā tur nepaliek.

Kristus krusts nenodrošināja Dieva mīlestību. Dieva mīlestība nodrošināja Kristus krustu. Citiem vārdiem sakot, krusts nebija Dieva mīlestības cēlonis,
bet gan tās rezultāts.

Dienu un nakti mēs skandinām: “Kungs, lai notiek tava griba.” Bet tad, kad Dieva griba patiešām notiek, mēs esam nikni un mums tā ne mazākajā mērā nešķiet patīkama. Ir labi, ja mūsu griba kļūst par Dieva gribu, bet cik daudz labāk būtu, ja Dieva griba kļūtu par mūsējo!

Ja tu nesastopies ar pretestību vietā, kurā tu kalpo, tu kalpo nepareizā vietā.

Ja tev nav viss, ko tu vēlies, esi pateicīgs par visu, ko tu nevēlies un kā tev nav.

Piedošana mums nemaksā neko, jo Kristum tā jau maksāja visu.