Dienu un nakti mēs skandinām: “Kungs, lai notiek tava griba.” Bet tad, kad Dieva griba patiešām notiek, mēs esam nikni un mums tā ne mazākajā mērā nešķiet patīkama. Ir labi, ja mūsu griba kļūst par Dieva gribu, bet cik daudz labāk būtu, ja Dieva griba kļūtu par mūsējo!

Cilvēki, kas meklē mieru lietās, vietās, cilvēkos, aktivitātēs vai arī bēgšanā no pasaules, nabadzībā un pazemībā – lai kas tas arī nebūtu par virzienu – viņi meklē veltīgi, jo šādā veidā miers nav atrodams. Bet līdzko viņi aizliegtu sevi, tad, lai arī kas viņiem nebūtu – bagātība, slava vai kas cits, viņi joprojām būtu brīvi no tā visa.

Dievs vienmēr ir mājās. Tie esam mēs, kas esam izgājuši pastaigāties.