Tēvs ir bezgala priecīgs, kad viņa mazais atstāj draugus un rotaļlietas un skrien pie viņa ierāpties klēpī. Kad tēvs piespiež savu mazo cieši klāt, viņam daudz nerūp, vai bērns skatās apkārt, vai uzmanība ir pievērsta vairākām lietām vienlaikus, vai arī viņš iekārtojas, lai aizmigtu. Bērns vienkārši ir izvēlējies būt kopā ar tēvu, jo ir pārliecināts par mīlestību, rūpēm un drošību, ko var baudīt šajās rokās. Līdzīgi ir ar mūsu lūgšanu. Mēs apsēžamies Tēvam klēpī, Viņa mīlošajās rokās. Varbūt mūsu prāts, domas vai iztēle ik pa brīdim maldās šur un tur, varbūt mēs pat aizmiegam, bet būtībā mēs izvēlamies šo laika sprīdi pavadīt divvientulībā ar Tēvu, nododoties Viņa mīlestībai un rūpēm, ļaujot Viņam priecāties par mums. Tā ir pavisam vienkārša lūgšana. Tā ir gaužām bērnišķīga lūgšana. Tā ir lūgšana, kas mums atklāj visus Debesu valstības priekus.
Tēvs ir bezgala priecīgs, kad viņa mazais atstāj draugus un rotaļlietas un skrien pie viņa ierāpties klēpī. Kad tēvs piespiež savu mazo cieši klāt, viņam daudz nerūp, vai bērns skatās apkārt, vai uzmanība ir pievērsta vairākām lietām vienlaikus, vai arī viņš iekārtojas, lai aizmigtu. Bērns vienkārši ir izvēlējies būt kopā ar tēvu, jo ir pārliecināts par mīlestību, rūpēm un drošību, ko var baudīt šajās rokās. Līdzīgi ir ar mūsu lūgšanu. Mēs apsēžamies Tēvam klēpī, Viņa mīlošajās rokās. Varbūt mūsu prāts, domas vai iztēle ik pa brīdim maldās šur un tur, varbūt mēs pat aizmiegam, bet būtībā mēs izvēlamies šo laika sprīdi pavadīt divvientulībā ar Tēvu, nododoties Viņa mīlestībai un rūpēm, ļaujot Viņam priecāties par mums. Tā ir pavisam vienkārša lūgšana. Tā ir gaužām bērnišķīga lūgšana. Tā ir lūgšana, kas mums atklāj visus Debesu valstības priekus.
Ja tu joprojām runā par savu pagātni, tad tā nav tava pagātne.
Ja tu joprojām runā par savu pagātni, tad tā nav tava pagātne.
Lūdz, kā tu proti, nevis tā, kā neproti.
Lūdz, kā tu proti, nevis tā, kā neproti.
Pēteris veidoja attiecības ar Jēzu Kristu pilnīgā pārliecībā, ka spēj būt māceklis. Tādēļ viņš tik smagi pārdzīvoja to, ka bija Jēzu aizliedzis. Spēks, lojalitāte un uzticība – tās bija Pētera iecerētās māceklības labās īpašības. Pēteris maldīgi uzskatīja, ka šīs attiecības ir atkarīgas no viņa spējas saglabāt tās rakstura īpašības, kuru dēļ, viņaprāt, Kungs viņu augsti vērtēja. Daudziem no mums ir līdzīga problēma. Mēs ierobežojam Kungu savu izdomāto pieņēmumu rāmjos. Visa mūsu izpratne par viņu pamatojas bartera mīlestībā “dots pret dotu”. Viņš mūs mīlēs, ja būsim labi, tikumīgi un uzticīgi. Taču mēs esam visu apgriezuši ar kājām gaisā; mēs cenšamies dzīvot tā, lai Viņš mūs mīlētu, nevis dzīvojam tāpēc,
ka Viņš jau mūs mīl.
Pēteris veidoja attiecības ar Jēzu Kristu pilnīgā pārliecībā, ka spēj būt māceklis. Tādēļ viņš tik smagi pārdzīvoja to, ka bija Jēzu aizliedzis. Spēks, lojalitāte un uzticība – tās bija Pētera iecerētās māceklības labās īpašības. Pēteris maldīgi uzskatīja, ka šīs attiecības ir atkarīgas no viņa spējas saglabāt tās rakstura īpašības, kuru dēļ, viņaprāt, Kungs viņu augsti vērtēja. Daudziem no mums ir līdzīga problēma. Mēs ierobežojam Kungu savu izdomāto pieņēmumu rāmjos. Visa mūsu izpratne par viņu pamatojas bartera mīlestībā “dots pret dotu”. Viņš mūs mīlēs, ja būsim labi, tikumīgi un uzticīgi. Taču mēs esam visu apgriezuši ar kājām gaisā; mēs cenšamies dzīvot tā, lai Viņš mūs mīlētu, nevis dzīvojam tāpēc,
ka Viņš jau mūs mīl.
Ja mēs zinātu to, ko zina Dievs, mēs lūgtu tieši to, ko Viņš dod.
Ja mēs zinātu to, ko zina Dievs, mēs lūgtu tieši to, ko Viņš dod.
Ja tavā ceļā nav šķēršļu, visdrīzāk tas nav tavējais.
Ja tavā ceļā nav šķēršļu, visdrīzāk tas nav tavējais.
Garīga brieduma pierādījums nav tas, cik “šķīsts” tu esi, bet gan
tava nešķīstuma apziņa. Tieši šī apziņa atver durvis žēlastībai.
Garīga brieduma pierādījums nav tas, cik “šķīsts” tu esi, bet gan
tava nešķīstuma apziņa. Tieši šī apziņa atver durvis žēlastībai.
Tā ir Dieva žēlastība, ja šajā pasaulē draudze var atklāti pulcēties kopā Dieva vārdā un Vakarēdiena sakramentā. Ne visi kristieši var piedalīties šajā žēlastībā. Ieslodzītie, slimie, vientuļie, kas izkaisīti pasaulē, Evaņģēlija pasludinātāji svešās zemēs ir vieni. Viņi zina, ka redzama kopība ir žēlastība. Viņi lūdz līdz ar psalmistu: “Par to man tīkas domāt, kad sirds ir pilna, kā es kādreiz ticīgo pulkā gāju Dieva namā ar skaņām gavilēm un slavas dziesmām svētceļotāju vidū”
(Ps. 42:5).
Tā ir Dieva žēlastība, ja šajā pasaulē draudze var atklāti pulcēties kopā Dieva vārdā un Vakarēdiena sakramentā. Ne visi kristieši var piedalīties šajā žēlastībā. Ieslodzītie, slimie, vientuļie, kas izkaisīti pasaulē, Evaņģēlija pasludinātāji svešās zemēs ir vieni. Viņi zina, ka redzama kopība ir žēlastība. Viņi lūdz līdz ar psalmistu: “Par to man tīkas domāt, kad sirds ir pilna, kā es kādreiz ticīgo pulkā gāju Dieva namā ar skaņām gavilēm un slavas dziesmām svētceļotāju vidū”
(Ps. 42:5).
Cilvēks, kurš staigā ar Dievu, vienmēr nonāk mērķī.
Cilvēks, kurš staigā ar Dievu, vienmēr nonāk mērķī.
Kāds kontrasts! Trīs ķēniņi vadījās vien no baumām, taču tās pamudināja viņus doties tālā ceļā. Rakstu mācītāji bija daudz labāk informēti. Viņi sēdēja un studēja Rakstus, bet tas viņus it nemaz neizkustināja no vietas. Kam bija atklāts vairāk patiesības? Trīs ķēniņiem, kas sekoja baumām, vai rakstu mācītājiem, kas palika sēžot ar visām savām zināšanām?
Kāds kontrasts! Trīs ķēniņi vadījās vien no baumām, taču tās pamudināja viņus doties tālā ceļā. Rakstu mācītāji bija daudz labāk informēti. Viņi sēdēja un studēja Rakstus, bet tas viņus it nemaz neizkustināja no vietas. Kam bija atklāts vairāk patiesības? Trīs ķēniņiem, kas sekoja baumām, vai rakstu mācītājiem, kas palika sēžot ar visām savām zināšanām?